SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 39

Ukrainas Gaisa spēku oficiālais pārstāvis Jurijs Ihnats neapstiprina tīmeklī izskanējušo informāciju, ka Ukrainas teritorijā it kā esot notriekts pirmais drons “Shahed” ar reaktīvo dzinēju.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Otrdien telemaratona laikā atbildot uz jautājumu, vai Gaisa spēki var apstiprināt, ka debesīs virs Ukrainas notriekts “Shahed” ar reaktīvo dzinēju, Ihnats sacīja: “Kā mēs varam apstiprināt, ja mēs viņu neatrodam?”

“Kas atrada – lai apstiprina, rāda, stāsta. Mēs ar jums šo tēmu, šķiet, esam apsprieduši, ka Irāna parādīja “Shahed-236″ melnā krāsā. Pēc šīs demonstrācijas arī pie mums okupanti sāka parastos šahedus pārkrāsot melnā krāsā,” sacīja Ihnats.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iepriekš tīmeklī parādījās informācija, ka ka debesīs virs Ukrainas it kā pirmo reizi esot notriekts drons “Shahed-238”, kam ir reaktīvais dzinējs. Tas esot aizlidojis līdz valsts vidum.

Kallasa: Igaunija nākamajos četros gados Ukrainas aizsardzības atbalstam atvēlēs 0,25% no IKP

Kaja Kallasa.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Igaunija kopš 2022.gada ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību gandrīz 500 miljonu eiro vērtībā un nākamajos četros gados turpinās sniegt Kijivai militāro palīdzību 0,25% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, paziņoja premjerministre Kaja Kallasa.

“Igaunijas ieguldījums Ukrainas uzvaras nodrošināšanā nākamajos četros gados būs 0,25% no IKP. Ja katra valsts ieguldīs 0,25%, tas ir tas, kas Ukrainai nepieciešams, lai uzvarētu šajā karā,” pēc kārtējās Igaunijas Valsts aizsardzības padomes sēdes pirmdien Kallasa sacīja žurnālistiem, aicinot Eiropas, Ziemeļamerikas un citas valstis sekot Tallinas piemēram.

Igaunijas premjere piebilda, ka kopš 2022.gada Igaunija ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību gandrīz 500 miljonu eiro apmērā. “Tas arī ir nepieciešams, lai nodrošinātu mūsu drošību,” viņa paskaidroja.

Kā teica Kallasa, Igaunija turpmākajos gados arī piešķirs 14 miljonus eiro gadā kopīgiem pasākumiem Ukrainas atjaunošanai un ar to saistītiem risinājumiem.

Kallasa norādīja, ka daudzi cilvēki jau ir pieraduši pie kara Ukrainā, un demokrātiskās valstīs sabiedriskā doma palēnina lēmumu pieņemšanu. Tomēr, pēc premjerministres domām, atsevišķās valstīs ir nepieciešams nepārtraukti skaidrot sabiedrībai, kāpēc ir svarīgi atbalstīt Ukrainu.

Reklāma
Reklāma

ISW: Krievi cenšas adaptēties Ukrainas gaisa vairoga iespējām

Karš Ukrainā.
Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX

Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmu un šo sistēmu raķešu piegādēm ir izšķiroša nozīmē Ukrainas aizsardzībā, jo Krievijas karaspēks cenšas pielāgoties patlabanējām Ukrainas gaisa vairoga iespējām, norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).

Krievijas un Ukrainas karaspēku starpā šobrīd noris taktiskas un tehnoloģiskas sacensības attiecībā uz uzbrukuma un aizsardzības plānošanu, un tajās abas puses pastāvīgi eksperimentē un adaptē savus tālos triecienus, modernizē pretgaisa aizsardzību.

Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmām un zenītraķešu kompleksu piegādēm Ukrainai tuvākā un vidējā posma perspektīvā ir svarīga nozīme augošās Ukrainas militārās rūpniecības nozares aizsardzībā.

Tas ir saistīts ar to, ka ienaidnieks turpina veikt triecienus Ukrainas rūpniecības objektiem, norāda ISW,

Krievija tikmēr turpina aktivizēt ballistisko raķešu iegādi ārzemēs.

Krievi regulāri izmanto tuvā darbības rādiusa raķetes, lai veiktu triecienu Ukrainas pilsētām, jo šīs raķetes labāk spēj apiet Ukrainas pretgaisa aizsardzību.

Kā skaidro analītiķi, šobrīd pastāv reāla iespēja, ka Ukraina tuvāko nedēļu laikā var izsmelt savas pretgaisa aizsardzības munīcijas rezerves.

Tas ir saistīts ar to, ka “politisko šķēršļu ” dēļ tālākā ASV un Eiropas Savienības militārā palīdzība ir zem jautājuma zīmes.

Mediji: Baltais nams ar ASV aizsardzības industriju runā par ieročiem Ukrainai

Baltais nams ASV.
Foto: EPA/LETA

Vairāku vadošo ASV aizsardzības industrijas uzņēmumu pārstāvji pirmdien tikušies ar ASV prezidenta administrācijas līdzstrādniekiem, lai runātu par ieroču ražošanu Ukrainai, vēsta ziņu aģentūras “Reuters” un “Bloomberg”.

Sanāksmē piedalījušies aptuveni desmit ASV militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu pārstāvji, medijiem apliecināja vārdā neminētas Baltā nama amatpersonas.

Sanāksmē piedalījušies pārstāvji no uzņēmumiem “Palantir Technologies” un “Anduril Industries”, kas cita starpā specializējas aizsardzības datorsistēmās, “Fortem”, kas strādā pie cīņas ar droniem, kā arī dronu ražošanas uzņēmuma “Skydio”.

Baltais nams cenšas paplašināt Ukrainas piekļuvi pašām modernākajām ASV tehnoloģijām, vēsta “Reuters”.

Uzņēmumi, kas bija pārstāvēti sanāksmē, jau tiešā ceļā strādā ar Ukrainas valdību, “Bloomberg” apliecināja ASV amatpersonas.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 365 990

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 365 990 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 820 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6036 tankus, 11 203 bruņutransportierus, 8672 lielgabalus, 954 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 638 zenītartilērijas iekārtas, 329 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6823 bezpilota lidaparātus, 1805 spārnotās raķetes, 23 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 11 552 automobiļus un autocisternas, kā arī 1333 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

No Belgorodas apgabala izvedīs bērnus

Šajā izdales fotoattēlā, kas 2024. gada 5. janvārī tika publicēts Belgorodas apgabala gubernatora Vjačeslava Gladkova oficiālajā Telegram kontā, redzama iznīcināta automašīna pēc raķetes trieciena Belgorodā.
Foto: AFP/SCANPIX

No Krievijas Belgorodas apgabala plāno organizētās grupās izvest bērnus, jo, kā skaidroja gubernators Vjačeslavs Gladkovs, “vecāku pārdzīvojumi ir gana lieli”.

Gladkovs jau vērsies pie citu Krievijas apgabalu gubernatoriem ar lūgumu palīdzēt izmitināt bērnus.

Viņi tiks pieņemti Voroņežas, Jaroslavļas, Kalugas, Tambovas, Ļipeckas, Tulas un Penzas apgabalos.

“Šobrīd nodarbojamies, formējam grupas. Ja būs nepieciešamība, nosūtīsim savus pasniedzējus un skolotājus, kas pavadīs mūsu bērnus un būs ar viņiem kopā visas trīs nometnes maiņas nedēļas. Tāpēc vecākiem nav jāuztraucas,” mierināja apgabala vadītājs.

Belgorodas apgabals ir viena no pierobežas teritorijām, ko Krievijas karaspēks izmanto kā placdarmu triecieniem Ukrainai.

Kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Belgorodas apgabalā nogāzušās daudzas raķetes un droni.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.