SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 35
Krievija pirmoreiz kopš augusta izmantojusi pret Ukrainu hiperskaņas raķeti
Krievijas Gaisa spēki pirmo reizi kopš augusta izmantojuši pret Ukrainu hiperskaņas raķeti “Kinžal”, otrdien paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, apstiprinot Ukrainas ziņoto.
Ministrija regulārajā ziņojumā par karu Ukrainā norādīja, ka 13.decembrī uz Ukrainas vidieni tika izšauta vismaz viena raķete “Kinžal”. Tās mērķis, visticamāk, bija militārais lidlauks.
Ziņojumā teikts, ka Krievija karā Ukrainā izmanto šo raķeti pret mērķiem, kurus uzskata par vērtīgiem un labi aizsargātiem. Ziņojumā piebilsts, ka “Kinžal” panākumi karadarbībā bijuši neviennozīmīgi. Daudzos gadījumos “Kinžal”, visticamāk, nav trāpījusi iecerētajiem mērķiem, un Ukrainai ir izdevies pārtvert šīs it kā neuzvaramās sistēmas uzbrukumus.
Ukrainas armija, kas ir apgādāta ar Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmām, iepriekš ziņoja, ka ir veiksmīgi pārtvērusi “Kinžal” raķetes. Kijiva pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas iznīcinātāji “MiG-31” ir izšāvuši hiperskaņas raķetes uz centrālo un rietumu Ukrainu. Ukrainas mediji ziņoja par sprādzieniem pie Starokostjantiņivas militārā lidlauka.
Krievija pēdējās dienās ir pastiprinājusi gaisa uzbrukumus Ukrainai, izmantojot lidrobotus, ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes.
Ģenerālis: Ukraiņi cīnās pretinieka pārākuma apstākļos
Krievijas karaspēks turpina uzbrukuma darbības Kupjanskas, Limanas un Bahmutas virzienos, otrdien platformā “Telegram” pavēstīja Ukrainas armijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis.
“Situācija ir sarežģīta. Mums nākas cīnīties ienaidnieka pārākuma apstākļos – gan bruņojuma, gan personālsastāva skaita ziņā,” norādīja komandieris.
“Visos trīs virzienos mūsu karavīri tur aizsardzību un iznīcina ienaidnieku,” viņš uzsvēra.
Krievijas karavīri turpina uzbrukuma darbības, neraugoties uz dzīvā spēka un tehnikas zaudējumiem, norādīja Sirskis.
Galvenie ienaidnieka pūliņi koncentrēti Bahmutas virzienā, kur iesaistītas spēcīgākās desanta spēku un jūras kājnieku vienības, kā arī vienības “Štorm Z” un “Štorm V”, kurās karo bijušie cietumnieki, skaidroja komandieris.
“Bloomberg” avoti: Eiropā apsver Krievijas hipotētiskās uzvaras sekas
Ja Krievija uzvarēs Ukrainā, sekas būs jūtamas visā pasaulē daudz smagāk, nekā tas bija pēc ASV karaspēka neveiksmīgās izvešanas no Afganistānas, vēsta informācijas aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz anonīmām Eiropas amatpersonām.
Strupceļš, kādā nonācis ASV un Eiropas tālākās palīdzības process, Ukrainas sabiedrotajiem liek domāt par to, kam tie atteicās ticēt kopš Krievijas iebrukuma pirmajām dienām – kas būs, ja Putina Krievija uzvarēs, norāda “Bloomberg”.
Līdzās katastrofālajām sekām, ko pieredzēs Ukraina, daži Eiropas politiķi sākuši “mierīgi izskatīt” sekas, kādas būs NATO neveiksmei šajā kopš Otrā pasaules kara lielākajā konfliktā Eiropā, vēsta izdevums, atsaucoties uz avotiem, kas ir pazīstami ar iekšējām diskusijām.
Krievijas uzvara izprovocēs bēgļu plūsmas, kas dosies uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, un tas savukārt pastiprinās spiedienu uz šo valstu sociālajiem dienestiem, vairos spiedzi ES dalībvalstu vidū, sacījis viens no avotiem.
Ukrainas karavīri vienlaikus var pāriet uz partizānu kara taktiku, un tas nozīmēs, ka kaujas turpināsies ar mazāku intensitāti, bet nestabilitāte pie ES austrumu robežas saglabāsies, sacījis avots.
Tā kā Krievijas karaspēks var potenciāli nonākt daudz tuvāk NATO austrumu flangam, bet Krima nodrošināt Kremlim dominējošo lomu Melnajā jūrā, ASV būs jāveic nopietnas investīcijas savos Eiropas spēkos, lai radītu spēcīgu atturošo faktoru.
Krievija, visticamāk, centīsies sagrābt arvien vairāk teritoriju un iznīcināt vairāk infrastruktūras, ja Ukraina nesaņems ieročus, kas tai ir nepieciešami aizsardzībai, uzskata “Bloomberg” iztaujātās Eiropas amatpersonas.
Ja Ukrainai nebūs iespēju sevi aizsargāt, tā būs spiesta pieņemt vienošanos par uguns pārtraukšanu uz Maskavas nosacījumiem, pieļauj aģentūras sarunbiedri.
