SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 34
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien, 18.decembrī, noteikušas 12.sankciju kārtu pret Krieviju par tās karu pret Ukrainu.
ES ir noteikusi bezprecedenta sankcijas pret Krieviju, kopš tās prezidents Vladimirs Putins 2022.gada februārī sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Jaunās sankcijas aizliedz Krievijas ienesīgo dimantu eksportu.
Tās arī ietver pasākumus ar mērķi pastiprināt naftas cenas griestu ieviešanu, lai samazinātu Kremļa ienākumus no jēlnaftas pārdošanas valstīm ārpus ES.
“Ar šo 12.paketi mēs nosakām (..) jaunus ekonomiskos pasākumus, kas vēl vairāk vājinās Krievijas kara mašīnu,” paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
“Mūsu vēstījums ir skaidrs. Mēs joprojām esam nelokāmi savā atbalstā Ukrainai un turpināsim atbalstīt tās cīņu par brīvību un suverenitāti,” norādīja Borels.
Komandieris: Rietumu palīdzības trūkuma dēļ ukraiņi frontē samazina operācijas
Ukrainas karaspēkam frontes pirmajās līnijās trūkst artilērijas šāviņu, un ārvalstu palīdzības trūkuma dēļ tas apturējis vairākas militārās operācijas, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz Ukrainas karaspēka operatīvi stratēģiskā grupējuma “Taurija” komandieri Oleksandru Tarnavski.
“Ir problēmas ar munīciju, īpaši ar padomju parauga [šāviņiem] – 122 un 152 milimetru. Un šodien šīs problēmas ir visā frontes līnijā,” Tarnavskis sacīja “Reuters”.
Nepietiekamais artilērijas šāviņu daudzums kļuvis par “ļoti nopietnu problēmu”, bet ārvalstu palīdzības sarukums ietekmē situāciju kaujaslaukā, sacīja komandieris.
“Ar tiem apjomiem, kādi mums ir šodien, mums nepietiek, ņemot vērā mūsu vajadzības. Mēs pārplānojam uzdevumus, ko bijām sev izvirzījuši, samazinām tos,” viņš piebilda.
Arī Krievijas karavīriem ir problēmas ar munīciju, sacīja komandieris, tiesa, nenorādot – kādas tieši.
Dienvidaustrumu frontē ukraiņu karavīri pārgājuši aizsardzībā, bet mēģina uzbrukt citos frontes sektoros, sacīja Tarnavskis.
Zalužnija darbavietā atrastas noklausīšanās iekārtas
Ukrainas armijas ģenerālštābs pirmdien oficiāli apstiprinājis, ka Ukrainas armijas virspavēlnieka Valērija Zalužnija darbavietā atrastas noklausīšanās iekārtas.
Kā norādīja ģenerālštābs ziņojumā sociālajā tīklā “Facebook”, svētdien, veicot kārtējo telpu pārbaudi, vienā no vietām tika atrasti informācijas izspiegošanas iekārtu elementi.
“Kabinetos, kas paredzēti Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka un viņa darbības atbalsta aparāta darbinieku darbam, tika uzstādītas noklausīšanās ierīces,” norādīts ziņojumā.
Informācija nodota Drošības dienestam, lai noskaidrotu incidenta apstākļus, tā sekas un tajā iesaistītās personas.
Gandrīz visi Krievijas Melnās jūras karaflotes lielie kuģi atrodas Novorosijskā
Krievijas Melnās jūras karaflote ir paslēpusi gandrīz visus “nopietnos kuģus” Novorosijskā, tai skaitā karakuģus ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, atsaucoties uz satelīta attēliem, ziņoja monitoringa grupa “Krimskij viter”.
Saskaņā ar grupas datiem ostā atrodas divas Krievijas Melnās jūras karaflotes “Admiral Grigorovich” klases fregates, trīs “Projekta 21631” mazie artilērijas un raķešu kuģi “Buyan-M”, četras “Projekta 636.3” zemūdenes “Varšavjanka” un viena “Projekta 22800” korvete “Karakurt”.
Ostā noenkuroti arī trīs “Projekta 22160” patruļkuģi, no kuriem viens ir apbruņots ar raķešu sistēmu “Tor”, trīs “Projekta 775” desanta kuģi, viens “Ivan Gren” klases desantkuģis un trīs “Projekta 266M” mīnu traleri “Akvamarin”.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 347 160
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 347 160 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1090 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5783 tankus, 10 752 bruņutransportierus, 8175 lielgabalus, 926 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 610 zenītartilērijas iekārtas, 324 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6290 bezpilota lidaparātus, 1610 spārnotās raķetes, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 10 822 automobiļus un autocisternas, kā arī 1198 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Uz Ukrainu devies Valsts policijas ziedoto 20 transportlīdzekļu konvojs
Šodien, 18.decembrī, Valsts policija sadarbībā ar fondu “Uzņēmēji mieram” uz Ukrainu nosūtīja transportlīdzekļu konvoju, aģentūru LETA informēja policija.
Šoreiz transportlīdzekļus un Valsts policijas darbinieku saziedotās dāvanas Ukrainas karavīru un policistu ģimenēm Ziemassvētkos nogādā paši policisti.
Kopumā šajā nodevumā ir iekļauti kopumā 20 dažādu marku Valsts policijas transportlīdzekļi. Par fonda “Uzņēmēji mieram” ziedotajiem līdzekļiem automašīnas tiek pārbaudītas un sagatavotas ceļam. Transportlīdzekļu saņēmēji ir gan Ukrainas Aizsardzības ministrijas, gan Nacionālās gvardes un Nacionālās policijas vienības.
Lai iepriecinātu gaidāmajos Ziemassvētkos un palīdzētu silti pārdzīvot ziemu, kopā ar automašīnu konvoju Ukrainā tiks nogādāti arī Valsts policijas darbinieku sarūpētie ziedojumi un dāvanas Ukrainas karavīru un policistu ģimenēm.
Šīs 20 automašīnas dosies palīgā Ukrainas iekšlietu dienestiem uz Pokrovsku un Harkivu, Gaisa spēku pavēlniecībai Vinnicā, kā arī Ukrainas bruņoto spēku un Nacionālās gvardes vienībām uz Dņiprotetrovsku, Odesu, Zaporižji, Mala Daņiļivku, Iļinku, Hostomeļu.
Mišels: ES par 50 miljardu eiro palīdzību Ukrainai lems 1.februārī
Eiropas Savienība (ES) rīkos ārkārtas samitu, kurā tiks pieņemts lēmums jautājumā par 50 miljardu eiro ekonomisko palīdzību Ukrainai, 1.februārī, pavēstīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Pagājušajā nedēļā ES valstu līderi samitā nolēma sākt sarunas par iestāšanos blokā ar Ukrainu un Moldovu, tomēr nespēja iekļaut daudzgadu budžetā ekonomisko palīdzību Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā. Šo lēmumu nobloķēja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
“Ceturtdien un piektdien mēs sapratām, ka tieši Ungārijai vajadzīgs vēl nedaudz laika, lai lēmumu pieņemtu vienbalsīgi, kas ir nepieciešams Daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas gadījumā,” Mišela teikto citē ziņu aģentūra “Reuters”.
Līdzās jautājumam par palīdzību Ukrainai ES līderi 1.februārī runās par papildu līdzekļu iekļaušanu budžeta plānā imigrācijas problēmu risināšanai, stihisku nelaimju seku likvidēšanai, drošībai un aizsardzībai.
