SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 46
Krievija rīkos prezidenta “vēlēšanas” arī okupētajās Ukrainas teritorijās
Tā dēvētās Krievijas prezidenta vēlēšanas tiks rīkotas arī okupētajās Ukrainas teritorijās, par kuru prettiesisko aneksiju Vladimira Putina diktatoriskais režīms paziņoja pagājušajā gadā.
Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien paziņojusi, ka vēlēšanas tiks rīkotas Ukrainas Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, lai gan nevienu no šīm teritorijām krievu iebrucēji pat pilnībā nekontrolē.
Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Purina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15. līdz 17.martam.
Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu “Meduza” un “Vjorstka” ziņām Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.
Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās “uzvarēs”, paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi bijuši spiesti vai nu atstāt valsti, vai arī atrodas cietumā.
Uz Kijivu izšautas astoņas ballistiskās raķetes, visas notriektas
Krievijas karaspēks uz Kijivu izšāvis astoņas ballistiskās raķetes, un tās visas notriektas, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Raķetes izšautas no ziemeļu virziena, atbilstoši provizoriskajai informācijai – no Brjanskas apgabala, teikts paziņojumā platformā “Telegram”.
Notriekti arī visi 18 trieciendroni “Shahed”, kas nakts pirmajā pusē palaisti no Krimas.
Kijivas dienvidaustrumos nogāžoties notriektas raķetes atlūzām, cietuši četri cilvēki, bet fiziskus ievainojumus guvis tikai viens cilvēks, pavēstīja Kijivas militārā administrācija.
31 gadu vecam vīrietim ar šķembām savainotas kājas, viņam palīdzība sniegta uz vietas.
60, 33 un 31 gadu vecām sievietēm bijusi “asa reakcija uz stresu”. Arī viņām mediķi snieguši palīdzību uz vietas.
ES partneri mudina Ungāriju nebloķēt palīdzību Ukrainai
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels un vairāku dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien mudinājuši stiprināt atbalstu Ukrainai, kā arī aicinājuši Ungāriju nebloķēt palīdzību Kijivai.
“Es ceru, ka Eiropas vienotība netiks salauzta, jo šis nav brīdis, kad vājināt mūsu atbalstu Ukrainai,” pirms ES ārlietu ministru sanāksmes sacīja Borels.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns draudējis, ka šonedēļ gaidāmajā ES samitā bloķēs miljardu piešķiršanu palīdzībai Ukrainai, kā arī sarunu sākšanu par Ukrainas pievienošanos blokam.
Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena Ungārijas nostāju raksturoja kā “ļoti, ļoti nožēlojamu”.
“Tas ir izšķiroši svarīgi, ka mēs turpinām palīdzēt Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams, un tas nav tikai Ukrainas, bet arī mūsu pašu labā,” viņa sacīja.
“Te nevajadzētu kaulēties, bet, protams, šajā situācijā mums ir jāatrod visi iespējamie kanāli, kas var sekmēt risinājuma rašanu,” atzina ministre.
Ungārijas nostāja ir “problēma”, savukārt atzina Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš.
“Eiropā mēs esam sastapuši daudzas problēmas, iekšējās problēmas, un katru reizi mēs esam bijuši uzdevuma augstumos un tās pārvarējuši,” norādīja ministrs.
Ja ES nespēs vienoties par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu, sekas būs smagas, savukārt brīdinājis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
“Es nespēju iztēloties,” žurnālistiem Briselē atzina Kuleba. “Es pat negribu runāt par postošajām sekām, kas radīsies, ja padome nespēs pieņemt lēmumu.”
