SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 85
Krievijas karaspēka vadība pārsviež triecienvienības uz Harkivas apgabala Kupjanskas virzienu uzbrukuma darbību aktivizēšanai, pavēstīja Ukrainas Sauszemes spēku pavēlniecības pārstāvis sakariem ar presi Volodimirs Fitjo.
“Pretinieks šobrīd pārsviež uz Kupjanskas virzienu savas triecienvienības, lai aktivizētu trieciena darbības. Tomēr likmes lielākā mērā ir uz cilvēkfaktoru, nevis tehniku,” piektdien telemaratona ēterā sacīja pavēlniecības pārstāvis.
Krievu okupanti ir aktīvi karaspēka operatīvi stratēģiskā grupējuma “Horticja” visā atbildības zonā, sacīja Fitjo.
Aizvadītās diennakts laikā kopumā Kupjanskas-Limanas virzienā atvairīti septiņi ienaidnieka uzbrukumi.
“Ienaidnieks mēģināja ieņemt Siņkivkas ciemu, lai nākotnē organizētu sev placdarmu uzbrukumam Kupjanskai. Tāpat notiek kaujas pie Terenas, Veseles, viņš piebilda.
Ienaidnieks aktīvi pielieto aviāciju. Aizvadītās diennakts laikā šajā virzienā bijuši 17 aviācijas triecieni. Ienaidnieks raidījis 16 dronus kamikadzes, veiktas 477 apšaudes ar artilēriju un mīnmetējiem.
“Mūsu aizstāvjiem izdevās samazināt krievu okupantu skaitu par 224 cilvēkiem, iznīcināt 23 tehnikas vienības, arī vienu tanku un trīs bruņutransportierus,” norādīja Fitjo.
Putins paziņo par kandidēšanu prezidenta vēlēšanās
Krievijas diktators Vladimirs Putins formāli pavēstījis par nodomu kandidēt 2024.gada prezidenta vēlēšanās, piektdien vēsta Krievijas mediji, arī Kremļa propagandas izdevumi.
Putins paziņojis, ka balotēsies nākamajās prezidenta vēlēšanās, vēsta ziņu aģentūra “Interfax”.
“Neslēpšu, ka dažādos laikos dažādas domas. Bet tagad jums ir taisnība, tagad ir jāpieņem lēmums. Es balotēšos Krievijas prezidenta amatam,” Kremlī tiekoties ar Krievijas varoņa nosaukumu saņēmušajiem cilvēkiem, sacīja diktators.
“Saprotu, ka šodien savādāk nevar. Balotēšos Krievijas prezidenta vēlēšanās,” Putina teikto citē “Interfax”.
Krievijas mediji iepriekš vēstīja, ka par kandidēšanu tā dēvētajās vēlēšanās Putins pavēstījis, ceremonijas gaitā Kremlī atbildot uz okupētā Doneckas apgabala marionešu parlamenta “spīkera” Artjoma Žogas jautājumu.
Pēc ceremonijas Putins sarunājies ar cilvēkiem, kas saņēmuši Krievijas varoņa goda nosaukumu.
Žoga esot lūdzis Putinu kandidēt vēlēšanās. Pārējie pievienojušies šim lūgumam, vēsta laikraksta “Kommersant” korespondents Andrejs Koļesņikovs.
Publicētajā video Žoga stāsta, ka nodevis Putinam lūgumu kandidēt vēlēšanās un Putins atbildējis, ka “būs ar tautu un balotēsies”.
Līdz šim Putins oficiāli nebija apliecinājis, ka plāno startēt vēlēšanās. Tiesa, vairāku mediju avoti ziņoja, ka diktators grasās to darīt.
Kā vēsta tīmekļa mediji “Meduza” un “Vjorstka”, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.
Par nodomu kandidēt vēlēšanās paziņojuši arī kompartijas līderis Genādijs Zjuganovs, bijušais Valsts domes deputāts Boriss Dadježins, bijušais Donbasa kaujinieku līderis Igors Strelkovs (Girkins), kas šobrīd ieslodzīts izmeklēšanas izolatorā, Rževas žurnāliste Jekaterina Duncova.
Savu kandidātu grasās izvirzīt arī partija “Novije ļudi” (“Jaunie ļaudis”), pavēstīja partijas preses dienests.
Ceturtdien cietumā ieslodzītais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs aicināja atbalstītājus doties uz vēlēšanu iecirkņiem un balsot par jebkuru kandidātu, tikai ne par Putinu.
Balsošanu var izmantot aģitācijā pret Putinu.
“Putins kaitēs Krievijai. Viņam ir jāaiziet,” teikts opozicionāra blogā.
Maskava šonedēļ paziņoja, ka prezidenta vēlēšanas notiks 17.martā. Sagaidāms, ka diktatora Putina pārvaldītajā valstī, kur opozīcija apklusināta jau divas desmitgades, vēlēšanas būs kārtējā formalitāte, lai diktatoru no jauna apstiprinātu valsts galvas amatā.
Iepriekšējo vēlēšanu gaitā notikušas neskaitāmas nelikumības, norāda vēlēšanu novērotāji un opozīcija. Kremlis neatkarīgiem kandidātiem vēlēšanās piedalīties neļauj vai nostāda tos stipri nevienlīdzīgos apstākļos.
Līdz ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā pat mazākie iebildumi Kremļa kursam tiek sodīti ar nepieredzētu bardzību. Teju visi redzamākie opozicionāri ieslodzīti cietumos vai devušies trimdā.
