SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 42
Vācu ģenerālis Ukrainas pretuzbrukuma likstās vaino lēnās bruņojuma piegādes
Sarunu ceļā panākta miera perspektīva Krievijas-Ukrainas karā nav saredzama, intervijā atzina atvaļinātais vācu ģenerālis un bijušais NATO stratēģis Klauss Vitmans, vienlaikus paužot nožēlu par kavēšanos ap smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai.
“Diplomātiska atrisinājuma ar [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu nebūs,” intervijā uzņēmuma “Mediengruppe Bayern” izdevumiem sacīja atvaļinātais brigādes ģenerālis.
“Viņš varbūt nav iracionāls, kā daži apgalvo, bet viņš ir apsēsts,” sacīja Vitmans.
Putins grib atriebties un tikt atzīts par dižu līderi, viņš piebilda.
Daļa vainas par ukraiņu pretuzbrukuma nepārliecinošo gaitu gulstas arī uz Vācijas kancleru Olafu Šolcu, sacīja Vitmans.
“Ofensīvas sākumā mēs ātri piegādājām prettanku raķetes un pretgaisa aizsardzības iekārtas, un arī šodien mēs darām daudz pretgaisa aizsardzības labā. Bet bija arī neveiksmīga kavēšanās,” skaidroja bijušais NATO stratēģis.
Piemēram, ja smagais bruņojums būtu piegādāts ātrāk, krievu armijai nebūtu laika sagatavoties un izplest savas aizsardzības līnijas, viņš norādīja.
“Ja tagad mēs stāvam malā un kritizējam, ka Ukraina nav panākusi pietiekamu progresu, mums ir jāpatur prātā, ka daļa vainas gulstas uz mums,” sacīja Vitmans.
Krievija pastiprina uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem
Aizvien intensīvākie Krievijas uzbrukumi Ukrainas enerģētikas objektiem pasliktina humāno situāciju Ukrainā, kur jau uzsnidzis pamatīgs sniegs un iestājies sals, trešdien brīdinājis ANO ģenerālsekretāra palīgs Miroslavs Jenča.
Jenča norādīja ANO Drošības padomei, ka Krievija nesen pastiprinājusi apdzīvoto vietu, tai skaitā galvaspilsētas Kijivas, apšaudi.
“Visi uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai ir nekavējoties jāpārtrauc. Tie ir aizliegti saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un ir vienkārši nepieņemami,” uzsvēra Jenča.
Viņš arī norādīja uz riskiem, kas apdraud visas četras Ukrainas atomelektrostacijas.
Saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) datiem sestdien Zaporižjas atomelektrostacija (AES), kas ir lielākā Eiropā, zaudēja pieslēgumu abām ārējām elektrolīnijām un tai nācās paļauties uz dīzeļģeneratoriem, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi reaktoru dzesēšanai un citu būtisku kodoldrošības funkciju veikšanai. Tā bija jau astotā reize kopš kara sākuma, kad Zaporižjas AES zaudēja pieslēgumu ārējām elektrolīnijām.
Savukārt IAEA darbinieki Hmeļnickas atomelektrostacijā Ukrainas rietumos ziņoja, ka 29.novembrī netālu no tās dzirdējuši vairākus sprādzienus.
ANO humānās palīdzības koordinators Ramišs Radžašingams sacīja Drošības padomei, ka “bojāgājušo un ievainoto skaits, kā arī svarīgās civilās infrastruktūras iznīcināšanas līmenis ir satriecošs”.
“Daudzi cilvēki ir palikuši bez piekļuves siltumam, elektrībai un ūdenim, jo īpaši austrumos un dienvidos,” sacīja Radžašingams, piebilstot, ka visapdraudētākie ir vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti.
Radžašingams norādīja, ka Ukrainā “miljoniem bērnu, sieviešu un vīriešu tagad gaida vēl viena smagu grūtību pilna ziema, ņemot vērā pastiprinātos uzbrukumus slimnīcām, elektroenerģijas pārvades sistēmām, gāzes un ūdens piegādēm”.
ASV vēstnieka vietnieks Roberts Vuds atgādināja Drošības padomei, ka pagājušajā ziemā “Krievija centās iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru un gada aukstākajā laikā atņemt cilvēkiem siltumu un elektrību”. ASV paredz, ka Krievija šoziem mēģinās to atkārtot, viņš piebilda, norādot, ka Krievija jau ir veikusi gaisa uzlidojumus, “kas, šķiet, vērsti pret aizsardzības sistēmām, kuras izveidotas, lai aizsargātu enerģētikas infrastruktūru”.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 336 230
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 336 230 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1120 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5618 tankus, 10 482 bruņutransportierus, 8045 lielgabalus, 919 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 605 zenītartilērijas iekārtas, 324 lidmašīnas, 324 helikopterus, 6115 bezpilota lidaparātus, 1571 spārnoto raķeti, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 10 561 automobili un autocisternu, kā arī 1156 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
