SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 57
Baltais nams: Finansējums Ukrainas atbalstam beigsies drīz
Ja ASV Kongress līdz gada beigām nespēs vienoties par jaunu finansējumu Kijivai, tas nopietni ierobežos Ukrainas spējas kaujaslaukā, pirmdien likumdevējus brīdināja Baltā nama budžeta jautājumu vadītāja.
Laiks, lai nodrošinātu atbalstu Ukrainai tās karā pret Krievijas agresiju, strauji iet uz beigām, vēstulē Pārstāvju palātas spīkeram norādīja Baltā nama Vadības un budžeta biroja vadītāja Šalanda Janga.
“Vēlos to paust skaidri – ja nebūs rīcības no Kongresa puses, līdz gada beigām mums būs beigušies resursi, lai iegādātos jaunus ieročus un tehniku,” norādīja amatpersona.
“ASV ieroču un tehnikas straumes apturēšana stipri ierobežos Ukrainas iespējas kaujaslaukā,” viņa piebilda.
ASV prezidents Džo Baidens oktobrī lūdza Kongresu apstiprināt 106 miljardus dolāru lielu nacionālās drošības finansējumu, ieskaitot atbalstu Ukrainai un Izraēlai tās karā ar “Hamās”.
Kongresu vairākus mēnešus paralizējušas republikāņu iekšējās cīņas, galēji labējiem likumdevējiem iebilstot pret tālāku atbalstu Kijivai.
Kā vēstulē norādīja Janga, ja neizdosies vienoties par jaunu finansējumu, tiks apdraudēti līdzšinējie Ukrainas panākumi, turklāt pieaugtu iespēja, ka militāras uzvaras gūst Krievija.
“Tā nav nākamā gada problēma. Tagad ir laiks, lai palīdzētu demokrātiskajai Ukrainai cīnīties pret Krievijas agresiju. Ir laiks, lai Kongress rīkotos,” viņa uzsvēra.
Bulgārijas prezidents nobloķē bruņutransportieru piegādi Ukrainai
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs uzlicis veto likumam, kas paredz bruņutransportieru piegādi Ukrainai, un atgriezis to jaunai apspriešanai parlamentā, vēsta telekanāls “Nova TV”.
Kā norādīja Radevs, veto iemesls ir tas, ka deputātiem nebija iespējas objektīvi izvērtēt, vai bruņutransportieri ir novecojuši un vai tie nav vajadzīgi pašai Bulgārijai.
Bulgārijas prezidents arī sacīja, ka, pieņemot likumu par nolīguma ar Ukrainu par bruņutransportieru piegādi ratifikāciju, netika ņemtas vērā Bulgārijas robežpolicijas un ugunsdrošības vajadzības, kā arī iedzīvotāju drošības intereses.
Pēc Radeva teiktā, Ukrainai paredzētos bruņutransportierus varētu izmantot Bulgārijas robežas aizsardzībai un palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem katastrofās un negadījumos, tostarp grūti pieejamās vietās.
Vienošanās tika slēgta vasarā, tā tika parakstīta Sofijā augustā un Ukrainā 13.novembrī. Tā kā vienošanās attiecas uz militāri tehnisko sadarbību, tā bija jāratificē Bulgārijas parlamentam.
Bruņutransportieri atradās Bulgārijas Iekšlietu ministrijas noliktavā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.
Avoti: Zelenskis sazinās ar komandieriem, apejot Zalužniju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar dažiem Bruņoto spēku komandieriem sazinās, apejot armijas virspavēlnieku Valēriju Zalužniju, un tas Zalužnijam traucē komandēt visu armiju, vēsta tīmekļa medijs “Ukrainska pravda”, atsaucoties uz avotiem.
Izdevums publicējis rakstu, kurā turpina apskatīt tēmu par Zelenska un Zalužnija iespējamo konfliktu.
Zelenskis un viņa birojs noliedz, ka šāds konflikts pastāvētu.
“Saprotiet, dažkārt ir iespaids, ka Zelenskim ir divu veidu Ukrainas Bruņotie spēki: “labie”, ko komandē [austrumu grupējuma komandieris Oleksandrs] Sirskis un citi favorīti, un “sliktie”, kas pakļauti Zalužnijam. Tas virspavēlnieku stipri demotivē, un galvenais – traucē komandēt visu armiju,” sacīja viens izdevuma sarunbiedrs.
Tiešs kontakts ar komandieriem paātrina Zelenska darbu, bet destabilizē Zalužnija darbu, kas daļu informācijas no saviem padotajiem uzzina “varbūt vienīgi galvenā štāba sēdēs, ja uzzina vispār”, norāda izdevums.
Zelenska birojs pagaidām publikāciju nav komentējis.
Kā domstarpību piemēru publikācijas autori min kara komisariātu atbrīvošanu no amatiem, kas varēja novest pie mobilizācijas plānu izjukšanas, kā arī dažu komandieru atlaišanu.
Viņu atlaišana rada nestabilitāti pavēlniecības vertikālē, norāda izdevums.
