SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 22
Eiropas Savienība (ES) otrdien izlēmusi četrkāršot līdzekļus ukraiņu karavīru apmācībai, šim nolūkam papildus atvēlot gandrīz 200 miljonus eiro.
Līdz šim ES ir apmācījusi 34 000 ukraiņu karavīru, kas kaujas laukā cīnās pret krievu iebrucējiem.
Tādējādi ES jau tagad ir vislielākais atbalsta sniedzējs Ukrainas armijas personālā sastāva apmācīšanā.
Ņemot vērā papildus piešķirtos 194 miljonus eiro, Eiropas Miera apgūšanas fondā ieguldīto līdzekļu kopapjoms sasniedzis 255 miljonus.
Amatpersonas vēlas, lai ES apmācīto ukraiņu karavīru skaits visdrīzākajā laikā sasniegtu 40 000.
Kopumā Ukrainas atbalstam ES kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma atvēlējusi jau aptuveni 27 miljardus eiro.
Stoltenbergs: ASV turpinās apbruņot Ukrainu
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien paudis mpārliecību, ka ASV turpinās piegādāt bruņojumu Ukrainai, neraugoties uz poliskajiem šķēršļiem, kas šobrīd radušies Vašingtonā.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ASV piešķīrušas drošības palīdzību Kijivai vairāk nekā 40 miljardu dolāru vērtībā un solījušas palīdzēt tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Tomēr “stingrā kursa” republikāņu iebildumu dēļ radušās šaubas par ASV turpmāko palīdzību.
“Esmu pārliecināts, ka ASV turpinās sniegt atbalstu, jo tā rīkoties ir Savienoto Valstu drošības interesēs un tas atbilst tam, par ko mēs esam vienojušies,” NATO ārlietu ministru sanāksmē uzsvēra Stoltenbergs.
Arī Eiropas Savienībai ir grūtības panākt vienošanos par ilgtermiņa palīdzību Ukrainai, iecerei sastopot Ungārijas iebildumus.
“Es mudinu sabiedrotos, un sabiedrotie arī ir apņēmības pilni turpināt piegādāt palīdzību,” izsakoties par desmit miljardiem eiro, ko nesen solījušas atvēlēt Vācija un Nīderlande, norādīja Stoltenbergs.
“Kaut arī frontes līnija nav stipri pavirzījusies, ukraiņi spējuši nodarīt krievu spēkiem smagus zaudējumus,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savukārt izteicās, ka ukraiņiem vajadzīgs vairāk “tālas darbības raķešu, lai viņi varētu radīt šķēršļus Krievijas loģistikas jaudām”.
“Tas ir mūsu tiešajās interesēs atbalstīt Ukrainu, lai garantētu, ka Krievija neuzvar šajā karā, ka karā uzvar Ukraina,” sacīja Kariņš.
Robežsardze nodos Ukrainas kolēģiem bezpilota lidaparātu rezerves daļas
Valdība otrdien atļāva Valsts robežsardzei nodot Ukrainas Valsts Robežsardzes dienestam bez atlīdzības atsevišķas bezpilota lidaparāta rezerves daļas, kā arī vienu bezpilota lidaparātu 1044 eiro vērtībā.
Valdība vairākkārt lēmusi par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Palīdzības kravas gatavojusi gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministrija.
Kopš kara sākuma Latvijas militārais atbalsts Ukrainai sasniedzis vairāk nekā 1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, ierindojot Ukrainas atbalstītāju līderos pēc šī rādītāja. Ukraiņiem nodoti arī helikopteri, ložmetēji, bezpilota lidaparāti, pašgājējhaubices.
ASV Pārstāvju palātas spīkers atzīst palīdzību Ukrainai par prioritāti
ASV Kongresa augšpalātas Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons pirmdien atzina, ka ASV palīdzība Ukrainai ir viena no Kongresa “prioritātēm”, lai neļautu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam “maršēt caur Eiropu”.
Džonsons to paziņoja savā braucienā uz Floridas štatu.
Spīkers pēc izteikuma par nepieciešamību atbalstīt Izraēlu nosauca atbalstu Ukrainai par “vēl vienu prioritāti”.
“Ukraina ir vēl viena prioritāte. Protams, mēs nevaram ļaut Vladimiram Putinam maršēt caur Eiropu. Un mēs saprotam nepieciešamību sniegt palīdzību Ukrainai,” sacīja Džonsons.
Viņš atzīmēja, ka jūtas “pārliecināti un optimistiski” saistībā ar to, ka Kongress varētu pieņemt papildu finansējumu gan Izraēlai, gan Ukrainai.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 326 440
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 326 440 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 860 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 5523 tankus, 10 285 bruņutransportierus, 7876 lielgabalus, 907 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 597 zenītartilērijas iekārtas, 323 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5905 bezpilota lidaparātus, 1565 spārnotās raķetes, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 10 302 automobiļus un autocisternas, kā arī 1113 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
