SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 43
Kopš Izraēlas un “Hamās” kara sākuma ASV artilērijas šāviņu piegādes Ukrainai sarukušas par 30%, vēsta ASV telekanāls ABC, atsaucoties uz augstu avotu Ukrainā.
Runa ir par 155 milimetru šāviņiem, ko izmanto NATO armijas un kas sastāda 60-70% no visām bruņojuma piegādēm Ukrainai.
Par 155 milimetru šāviņu piegāžu sarukumu avots pastāstīja dienu pirms ASV aizsardzības ministra Loida Ostina vizītes Kijivā.
Pirmdien vizītes gaitā Ukrainā Ostins kārtējo reizi drošināja Kijivu, ka “Savienotās Valstis turpinās atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību pret Krievijas agresiju”.
Arī pirms tam Baltais nams vairākkārt uzsvēris, ka ir nepieciešams arī turpmāk atbalstīt Kijivu.
Neraugoties uz Vašingtonas apgalvojumiem, ka Izraēlas un “Hamās” kara dēļ palīdzība Ukrainai netiks samazināta, bruņojuma piegādes Kijivai kopš oktobra sākuma ir būtiski sarukušas, norādīja ABC avots.
Vācija sola jaunu militāro palīdzību Ukrainai 1,3 miljardu eiro apmērā
Vācija otrdien paziņoja, ka Ukrainai cīņā pret Krieviju piešķirs militāro palīdzību vēl 1,3 miljardu eiro apmērā, tostarp četras jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas IRIS T-SLM, kā arī artilērijas munīciju.
Par to paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pēc sarunām Kijivā ar savu Ukrainas kolēģi Rustemu Umerovu.
Vācija ir otra lielākā militārā aprīkojuma piegādātāja Ukrainai, un Pistoriusa vizīte Kijivā ir otrā kopš viņa kļūšanas par aizsardzības ministru gada sākumā.
Ukraina vēlas iegūt IRIS-T sistēmas, lai notriektu Krievijas bezpilota lidaparātus un raķetes.
Šodien apsolītās četras sistēmas ir trešā IRIS-T sistēmu partija, ko Berlīne apsolījusi Ukrainai kopš kara sākuma.
Trīs IRIS-T sistēmas no pirmās partijas jau ir piegādātas, un ceturtā tiks piegādāta šoziem. Otrā partija ar četrām sistēmām tiks piegādāta 2024.gadā.
ASV nosaka iebraukšanas aizliegumu “Bučas miesniekam”
Par saistību ar plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā ASV valdība pirmdien noteica iebraukšanas aizliegumu par “Bučas miesnieku” dēvētajam pulkvedim Azatbekam Omurbekovam un jefreitoram Daņilam Frolkinam.
ASV valdība Omurbekovu apsūdz par “neapbruņotu ukraiņu civiliedzīvotāju ārpustiesas nogalināšanu” Andrijivkā, paziņoja ASV Valsts departaments.
Omurbekovs komandēja Krievijas 64.atsevišķo motorizēto strēlnieku brigādi, kuras karavīri Bučā “nogalināja, piekāva, sadalīja, sadedzināja un imitēja nāvessodus civiliedzīvotājiem”.
Eiropas Savienība jau noteikusi sankcijas Omurbekovam par viņa tiešu saistību ar slepkavībām, izvarošanām un spīdzināšanām Bučā, kur pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma pērn februārī iegāja krievu karaspēks. Pēc krievu padzīšanas no Kijivas piepilsētas aprīļa sākumā atklājās viņu pastrādātās zvērības pret civiliedzīvotājiem.
ASV sankcijas noteiktas arī Frolkinam saistībā ar slepkavībām Bahmutas piepilsētā Andrijivkā.
“Nevalstisko organizāciju un neatkarīgo izmeklēšanu dokumentētās liecības par Omurbekova un Frolkina saistību ar plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem ir nopietnas un uzticamas,” paziņoja ASV Valsts departaments.
Sankciju dēļ abas Krievijas militārpersonas un viņu tuvākie ģimenes locekļi nevarēs iebraukt ASV.
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ASV valdība ir noteikusi plašas sankcijas Krievijas institūcijām un diktatora Vladimira Putina līdzgaitniekiem. Sankcijas vērstas arī pret militārajām vienībām, kas atbildīgas par zvērībām Bučā.
Mišels: ES lēmums par sarunām ar Ukrainu var nebūt ātrs
Ātru Eiropas Savienības (ES) lēmumu par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu, otrdien brīdināja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Dažas ES dalībvalstis skaidri paudušas, ka vēlētos “rūpīgi pārdomāt”, līdz pieņemt lēmumu par nākamo soli uzņemšanas procesā, vizītes gaitā Ukrainā žurnālistiem sacīja beļģu politiķis.
ES dalībvalstis strādā ļoti smagi, lai Eiropadomē censtos panākt vienotu nostāju pirms decembrī gaidāmā ES samita, norādīja Mišels.
“Politiskos sarežģījumus” nevajadzētu novērtēt par zemu, sacīja Eiropadomes prezidents, piebilstot, ka vienlaikus tiks pieņemti smagi budžeta jautājumi.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 319 820
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 319 820 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 610 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5439 tankus, 10 174 bruņutransportierus, 7752 lielgabalus, 899 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 588 zenītartilērijas iekārtas, 323 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5771 bezpilota lidaparātu, 1564 spārnotās raķetes, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 10 134 automobiļus un autocisternas, kā arī 1098 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
