SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 50
Ukrainā vairākos frontes sektoros situācija ir sarežģīta, bet kontrolējama, sarunā ar ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāju Čārlzu Braunu sacīja Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs.
Viņš konkrēti norādīja uz Krievijas karaspēka centieniem uzbrukt pie Avdijivkas, Marjinkas un Kupjanskas.
Līdzīgu vērtējumu pirmdienas vakara uzrunā izteica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka frontē ir sarežģīti. Viņš arī izteica pateicību karavīriem, kas notur pozīcijas.
Paziņojumā par Zalužnija sarunu ar Braunu teikts, ka īpaša uzmanība pievērsta jautājumam par Ukrainai nepieciešamo pretgaisa aizsardzības līdzekļu piegādēm.
Par papildu pretgaisa aizsardzības līdzekļu piegādēm un Ukrainas kritiskās infrastruktūras aizsardzību Vašingtonā runāts arī ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena sarunās ar Ukrainas prezidenta biroja vadīju Andriju Jermaku.
ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans savukārt mudināja Kongresu iespējami ātrāk apstiprināt palīdzības piešķiršanu Ukrainai jaunajā finanšu gadā.
Bez šī apstiprinājuma ASV administrācijas iespējas sniegt palīdzību Ukrainai “sarūk ar katru nedēļu”, sacīja Salivans.
Kijiva: Krievija ilgi nebūs gatava sarunām
Krievija vēl ilgi nebūs gatava sākt sarunas ar Ukrainu un Rietumiem, komentārā Ukrainas tīmekļa medijam NV sacīja Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirillo Budanovs.
Karš turpināsies ilgi, jo krievi neparakstīs nekādas vienošanās ar Ukrainu un turpinās haotiskas apšaudes, tomēr bez intensīvām kauju darbībām, prognozēja amatpersona.
Vēsturē ir zināmi piemēri, kad karojošās puses arī pēc karadarbības beigām nav parakstījušas miera līgumus. Tā Krievijai un Japānai to liedz darīt domstarpības Kuriļu jautājumā.
“Šai teritoriālajai problēmai jau ir vairāk nekā 70 gadu. Tāpēc šīs scenārijs ir iespējams arī šeit, jo Krievijai ir teritoriāla apetīte attiecībā uz Ukrainu, kas skar ne tikai Krimu,” norādīja Budanovs.
“Protams, šo apetīti neviens negrasās apmierināt,” viņš uzsvēra.
Vācija piegādājusi Ukrainai tankus, dronus un speciālos transportlīdzekļus
Vācija nodevusi Ukrainai tankus, dronus, speciālos transportlīdzekļus, novērošanas radarus un citu militāro aprīkojumu, liecina Vācijas valdības publiskotā informācija.
Vācijas valdības tīmekļa vietnē publiskots atjaunināts saraksts ar militāro palīdzību, ko Vācijas sniegusi Ukrainai. Tas liecina, ka Ukraina saņēmusi vēl desmit kaujas tankus “Leopard 1 A5”, 14 kāpurķēžu visurgājējus “Bandvagn 206”, vienu atmīnēšanas tanku “Wisent 1” un piecas visurgājējas ātrās palīdzības mašīnas “Warthog”.
Iepriekš Vācija jau piegādāja Ukrainai 20 tankus “Leopard 1 A5”, 46 “Bandvagn 206” un desmit tankus “Wisent 1”.
Vācija, kas ir otra lielākā ieroču piegādātāja Ukrainai, nosūtīja arī četras militārās kravas mašīnas “HX81” un četras puspiekabes, 16 kravas automobiļus “Zetros” un vēl vairākus citus militāros transporta līdzekļus. Līdzīgi kā ar tankiem, Vācija jau iepriekš piegādāja Ukrainai šādu tehniku.
Ukraina saņēmusi arī vairāk nekā 1000 vienības 155 milimetru munīcijas; 1,5 miljonus šaujamieroču patronu; desmit izlūkošanas dronus VECTOR; 14 radarus GO12 un 10 000 aizsargbrilles no Bundesvēra un rūpniecības krājumiem.
Sprūds: Jāveic vēl plašāka Ukrainas karavīru apmācība
Jāveic vēl plašāka Ukrainas karavīru apmācība, tviterī paziņojis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), kurš otrdien piedalījās noslēgusies Eiropas Savienības Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksme Briselē.
Sanāksmes svarīgākie jautājumi dienaskārtībā bija atbalsta sniegšana Ukrainai un militārās industrijas attīstība.
Eiropas Savienība sniedz būtisku militāro atbalstu Ukrainai. Vienlaikus skaidra politiskā apņēmība, bruņojuma piegādes un finansējums ir izšķiroši ilgtermiņā. Līdztekus jāveic vēl plašāka Ukrainas karavīru apmācība. Eiropa nedrīkst kavēties ar militārās industrijas attīstību, turklāt steidzami jāpalielina munīcijas ražošanas jaudas.
Kopā ar NATO ģenerālsekretāru pārrunājām, kā pilnveidot NATO un ES efektīvu sadarbību un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
Jau ziņots, ka 27.martā tika parakstīts līgums par Latvijas pievienošanos Eiropas Aizsardzības aģentūras plānotajam iepirkumam par kopīgu ES dalībvalstu, kā arī Norvēģijas, munīcijas iegādi Ukrainai, lai nodrošinātu Ukrainai steidzami nepieciešamo artilērijas munīciju.
Blinkens apsola Ukrainai ASV atbalstu ziemā
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirmdien apsolīja Ukrainai, ka ASV turpinās tai sniegt atbalstu, tostarp palīdzēs pārciest ziemu, kad ir gaidāmi jauni Krievijas uzbrukumi Ukrainas infrastruktūrai.
Baidens tikās ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska palīgu Andriju Jermaku, uz neilgu laiku piestājot Vašingtonā starp savu Tuvo Austrumu krīzes braucienu un Āzijas-Klusā okeāna samitu Sanfrancisko.
Lai gan ASV tagad fokusējas uz Tuvajiem Austrumiem, prezidents Džo Baidens ir apsolījis turēt solījumu par desmitiem miljardu dolāru piešķiršanu Ukrainai cīņai pret krievu iebrucējiem, tomēr daļa Republikāņu partijas politiķu ir skeptiski noskaņoti.
“Mēs visās mūsu sarunās ar Ukrainas valdību likām saprast, ka turpināsim viņus atbalstīt,” reportieriem sacīja ASV Valsts departamenta preses sekretārs Metjū Millers.
Blinkens runāja ar Jermaku par “soļiem, kurus mēs varam spert kopā ar Ukrainu, lai nostiprinātu tās infrastruktūru uz gaidāmo ziemu”, sacīja Millers.
“Protams, mēs pagājušajā ziemā redzējām, kā Krievija mēģināja sagraut enerģētikas objektus Ukrainā. Viņi to var mēģināt darīt vēlreiz.”
Baidens ir centies sasaistīt lūgumu ASV Kongresam piešķirt 61 miljardu dolāru Ukrainai ar lūgumu piešķirt 14 miljardus dolāru Izraēlai, bet republikāņi ir virzījuši uz priekšu tikai palīdzību Izraēlai un sasaistījuši to ar ASV Iekšējo ieņēmumu dienesta (IRS) budžeta samazināšanu.
Jermaks sociālā tīkla platformā “X” pateicās Blinkenam par ASV atbalstu.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 313 470
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 313 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 920 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5362 tankus, 10 086 bruņutransportierus, 7589 lielgabalus, 882 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 580 zenītartilērijas iekārtas, 322 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5649 bezpilota lidaparātus, 1561 spārnoto raķeti, 22 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9973 automobiļus un autocisternas, kā arī 1081 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
