SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 11
Kopš Krievijas un Ukrainas kara sākuma laika posmā no 2014. līdz 2023.gadam nogalināti 75 mediju darbinieki, paziņojis Ukrainas Masu informācijas institūts (IMI), veicot Krievijas noziegumu pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem monitoringu.
“Kopš 2014.gada Krievijas karu pret Ukrainu pavada noziegumi pret žurnālistiem un neatkarīgās žurnālistikas iznīcināšana pagaidu okupētajās Ukrainas teritorijās, bet no 2022.gada, kad sākās pilna mēroga iebrukums, arī Ukrainas iestāžu kontrolētajās teritorijās. Slepkavības, nolaupīšanas, draudi, mediju pārstāvju aresti ir tikai neliels saraksts ar noziegumiem, ko Krievijas okupanti pastrādājuši pret medijiem,” pavēstīja IMI vārda brīvības monitoringa nodaļas vadītāja Katerina Djačuka.
Laika posmā no 2014. līdz 2022.gadam Ukrainas teritorijā tika nogalināti septiņi žurnālisti. Trīs no viņiem tika nogalināti, pildot žurnālista uzdevumu, četri – kā karadarbības dalībnieki. Visi viņi tika nogalināti Doneckas un Luhanskas apgabalos.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī Krievija ir nogalinājusi 68 žurnālistus. Desmit no viņiem tika nogalināti, pildot profesionālos pienākumus, 58 – kā karadarbības dalībnieki vai Krievijas apšaudes vai spīdzināšanas rezultātā (no tiem 45 – kā karadarbības dalībnieki, 13 – Krievijas apšaudes vai spīdzināšanas rezultātā).
IMI norāda, ka savā monitoringā nereģistrē Krievijas propagandas resursu pārstāvju nāves gadījumus okupētajās Ukrainas teritorijās, jo viņi nodarbojas nevis ar žurnālistiku, bet gan ar militārās agresijas informatīvo atbalstu. Turklāt viņi visi Ukrainas teritorijā iekļūst nelikumīgi.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 303 270
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 303 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 850 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5265 tankus, 9901 bruņutransportieri, 7328 lielgabalus, 854 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 566 zenītartilērijas iekārtas, 322 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5495 bezpilota lidaparātus, 1551 spārnoto raķeti, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9691 automobili un autocisternu, kā arī 1034 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievija veikusi uzlidojumus Ukrainai ar droniem
Naktī uz piektdienu Krievija veikusi uzlidojumus Ukrainai ar droniem “Shahed”, kā dēļ teju visā valstī bija izsludināta gaisa trauksme.
Aptuveni desmit triecieni veikti Harkivai un tās apgabalam, kā rezultātā nodarīti postījumi, taču nav informācijas par upuriem, ziņo vietējās amatpersonas.
Harkivas apgabala prokuratūras preses pārstāvis paziņoja, ka divos Harkivas rajonos cietušas privātmājas, izglītības iestāde un automašīnas.
Vienā no triecieniem tā aizdegusies tehniskās apkopes stacija: degušas garāžas un automašīnas, kā arī daļēji nopostīta divstāvu ēka. Pagaidām nav informācijas par cietušajiem.
Uzlidojums veikts arī Ļvivas apgabalam, kur pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vairākus “Shahed”, kas lidoja uz mērķiem uz ziemeļiem un rietumiem no Ļvivas.
