SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 55
Vācijas palīdzība Izraēlai atbalstu Ukrainai neietekmēs, otrdien sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
“Mēs atbalstām Ukrainu ekonomiski, finansiāli, ar humāno palīdzību un arī ar ieročiem,” sacīja Šolcs.
“Šo atbalstu nekādā veidā neietekmēs fakts, ka mēs kopš 7.oktobra rīta šausmīgajām stundām esam fokusējušies uz Izraēlu un Tuvajiem Austrumiem ar vislielāko līdzjūtību un raizēm,” norādīja kanclers.
Šolcs Berlīnē runāja Vācijas-Ukrainas biznesa forumā, kurā piedalījās arī Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Virtuāli tam pievienojās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas diktators Vladimirs Putins “maldās, ja uzskata, ka spēs noturēties ilgāk par mums”, norādīja kanclers.
“Ukraina nebeigs cīnīties par savu brīvību – šajās vairāk nekā 600 dienās tas ir tapis nekļūdīgi skaidrs,” atzina Šolcs, izsakoties par laiku kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī.
“Un jums ir mūsu vārds. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams,” uzsvēra Vācijas kanclers.
Mediji: Maskava karam Ukrainā vervē sievietes
Spriežot pēc Krievijas mediju ziņām, Maskava sākusi vervēt sievietes kaujas uzdevumu pildīšanai Ukrainā.
Neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums “Važnije Istorii”, ziņo, ka sievietes snaiperes un lidrobotu vadītājas pieņemtas algotņu vienībā, ko komandē Krievijas Aizsardzības ministrija.
Portāls vēsta, ka sievietes tiekot apmācītas īpašā snaiperu vienībā, kā arī gatavotas lidrobotu vadīšanai. Līdz šim sievietes Krievijas armijā strādāja tikai virtuvē un kā mediķes.
Sievietēm tiek piedāvāts sešu mēnešu līgums ar mēnešalgu aptuveni 220 000 rubļu (aptuveni 2200 eiro) apmērā. Ievainojuma gadījumā ir paredzēta prēmija no miljona līdz trim miljoniem rubļu, bet nāves gadījumā radiniekiem izmaksās aptuveni piecus miljonus rubļu.
Sludinājumi publicēti krievu sociālajā tīklā “Vkontakte”. Viens no vervētājiem portālam stāstījis, ka viņi meklē sievietes, kas jau māk lietot ieročus, bet iesācējas tiks apmācītas lietot ieročus mēneša laikā.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas aplēses liecina, ka karā Ukrainā nogalināti vai ievainoti no 240 000 līdz 290 000 Krievijas karavīru, no kuriem 150 000 līdz 190 000 ir miruši vai nav spējīgi atgriezties kaujas laukā. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka šajās aplēses nav iekļauti algotņu bandas “Vagner” kaujinieki un karadarbībā iesaistīties ieslodzītie.
Lielo zaudējumu dēļ, Krievijas diktators Vladimirs Putins pagājušā gada septembrī izsludināja mobilizāciju, iesaucot 300 000 rezervistu. Eksperti pieļauj, ka Putins vēlas izvairīties no vēl viena mobilizācijas viļņa līdz prezidenta vēlēšanām 2024.gadā, tādēļ tiek pastiprināta tā dēvēto brīvprātīgo vervēšana.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 295 510 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 295 510 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 810 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5105 tankus, 9669 bruņutransportierus, 7081 lielgabalu, 828 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 552 zenītartilērijas iekārtas, 320 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5363 bezpilota lidaparātus, 1537 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9447 automobiļus un autocisternas, kā arī 1006 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
ĀM: Latvijai ir būtiski, lai jau decembrī tiktu pieņemts lēmums par iestāšanās sarunu ES uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu
Latvijai ir būtiski, lai jau decembrī tiktu pieņemts lēmums par iestāšanās sarunu Eiropas Savienībā (ES) uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Luksemburgā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien piedalījās ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kuras laikā viens no dienaskārtības jautājumiem bija jaunu dalībvalstu uzņemšanas radītās iespējas ES un nākamie soļi iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Ukrainu un Moldovu.
ĀM atzīmē, ka Latvijas prioritāte ir ģeostratēģiski spēcīga ES, kuras sastāvā ir arī Ukraina un Moldova pēc to pievienošanās ES.
Ministri turpināja 26.oktobra un 27.oktobra Eiropadomes sanāksmes sagatavošanu, kā arī diskusijas par Spānijas priekšlikumu paplašināt ES valodu režīmu, iekļaujot tajā katalāņu, basku un galisiešu valodu.
Valstu pārstāvji tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas publicēto priekšlikumu demogrāfijas jomā, kā arī tiesiskuma situāciju Dānijā, Vācijā, Igaunijā, Īrijā un Grieķijā.
Krievija gada laikā raidījusi pret Kijivu aptuveni 700 raķetes un dronus
Krievija gada laikā raidījusi pret Kijivu vairāk nekā 300 raķešu un gandrīz 400 dronus “Shahed”, paziņojis Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko.
“Saskaņā ar Kijivas statistiku tikai Kijivas virzienā pēdējo 12 mēnešu laikā krievi ir izšāvuši vairāk nekā 300 dažāda tipa spārnotās raķetes, 14 ballistiskās raķetes un gandrīz 400 uzbrukuma bezpilota lidaparātus “Shahed”,” paziņoja Popko.
Viņš norādīja, ka pretgaisa aizsardzības stiprināšana ir Kijivas prioritāte.
