SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 24
Vācija atbalstīs Ukrainas valdību pierādījumu vākšanā par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret vidi, paziņojis Ukrainas Vides ministrijas preses dienests.
Ukrainas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrija un uzņēmums “PricewaterhouseCoopers” (PwC) ir parakstījuši sadarbības memorandu.
“Kopā ar partneriem strādāsim pie metodoloģijas, lai novērtētu kara nodarīto kaitējumu videi. Vācijas kolēģi atbalstīs Ukrainas valdību pierādījumu vākšanā par Krievijas noziegumiem pret vidi,” paziņoja Ukrainas vides aizsardzības un dabas resursu ministrs Ruslans Strilecs. Viņš atklāja, ka plānots īstenot arī pilotprojektus – no šādu noziegumu reģistrēšanas līdz zaudējumu noteikšanai un tiesas prāvu sagatavošanai.
Ministrs norādīja, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Valsts vides inspekcija jau ir reģistrējusi vairāk nekā 2500 Krievijas noziegumu pret Ukrainas vidi. Pirms gada šādu noziegumu radīto zaudējumu summa sasniedza aptuveni 26 miljardus eiro, bet tagad tā jau ir dubultojusies līdz 55 miljardiem eiro, sacīja Strilecs.
Ukrainas Ministru kabinets ir apstiprinājis uzņēmumu “PricewaterhouseCoopers” par Ukrainas “Naftogaz” finanšu pārskatu revidentu. Uzņēmums veiks “Naftogaz” finanšu pārskatu obligāto revīziju 2023.-2024.gadā.
“PwC Germany” ir profesionāļu komanda ar plašu pieredzi tiesvedībā, strīdu risināšanā un starptautiskajā šķīrējtiesā.
Kariņš: Neraugoties uz pieaugošo konfliktu skaitu pasaulē, Eiropa saglabā fokusu uz atbalsta sniegšanu Ukrainai
Neraugoties uz pieaugošo konfliktu skaitu pasaulē, Eiropa saglabā fokusu uz atbalsta sniegšanu Ukrainai, uzsvēra ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, pirmdien Luksemburgā norisinājās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome, kurā Kariņš ar kolēģiem diskutēja par situāciju Izraēlā un Tuvo Austrumu reģionā, kā arī atbalstu Ukrainai pret Krievijas īstenoto karu. Pēc sanāksmes ministrs uzsvēra ES ārlietu ministru kopīgo nostāju par visa nepieciešamā atbalsta turpināšanu Ukrainai.
Kariņš uzsvēra, ka Krievija nav mazinājusi savu brutalitāti karā pret demokrātisko kaimiņvalsti. Viņš Ārlietu padomē aicināja uz iespējami ātru progresu, īstenojot ES apņemšanās drošības un aizsardzības jomās, īpaši – Eiropas Miera mehānisma ietvaros.
Pēc Kariņa teiktā, būtiska ir arī esošo sankciju pret Krieviju stiprināšana, virzība uz jaunām sankcijām, kā arī Krievijas atbildības jautājums.
Attiecībā uz situācijas saspīlējumu pēc “Hamās” uzbrukuma Izraēlai ārlietu ministrs uzsvēra nepieciešamību ES aktīvāk iesaistīties konflikta noregulēšanā.
“ES aktīvi jāiesaistās, lai novērstu konflikta eskalāciju plašākā reģionā un humānās krīzes padziļināšanos,” pauda Kariņš.
Pēc ministra teiktā, ir jāmeklē veidi, kā aktivizēt Tuvo Austrumu miera procesu ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu mieru reģionā ar divu valstu risinājuma palīdzību.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 294 700 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 294 700 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 870 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 5093 tankus, 9653 bruņutransportierus, 7057 lielgabalus, 825 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 551 zenītartilērijas iekārtu, 320 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5345 bezpilota lidaparātus, 1536 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9419 automobiļus un autocisternas, kā arī 998 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievija gada laikā raidījusi pret Kijivu aptuveni 700 raķetes un dronus
Krievija gada laikā raidījusi pret Kijivu vairāk nekā 300 raķešu un gandrīz 400 dronus “Shahed”, paziņojis Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko.
“Saskaņā ar Kijivas statistiku tikai Kijivas virzienā pēdējo 12 mēnešu laikā krievi ir izšāvuši vairāk nekā 300 dažāda tipa spārnotās raķetes, 14 ballistiskās raķetes un gandrīz 400 uzbrukuma bezpilota lidaparātus “Shahed”,” paziņoja Popko.
Viņš norādīja, ka pretgaisa aizsardzības stiprināšana ir Kijivas prioritāte.
Raķetes triecienā Harkivā nogalināti seši cilvēki
Raķetei trāpot pasta noliktavai, svētdien, 22.oktobrī, Harkivā, Ukrainas austrumos, nogalināti seši cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
Vēl 16 cilvēki tika ievainoti sprādzienā sestdienas vakarā. Sprādzienu, domājams, izraisīja Krievijas raķete “S-300”, sociālajos medijos paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
Visi cietušie bija Ukrainas privātā pasta un kurjerpasta uzņēmuma “Nova Poshta” darbinieki.
Uzņēmums paziņoja, ka gaisa trauksmes sirēna atskanēja tikai mirkli pirms uzbrukuma, tāpēc cilvēkiem, kas atradās noliktavā, nebija laika nokļūt patvertnē.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka tas bija uzbrukums parastam civilam objektam.
“Mums katru dienu ir jāatbild uz Krievijas teroru ar rezultātiem frontes līnijā. Un vēl jo vairāk mums ir jāstiprina globālā vienotība, lai cīnītos pret šo teroru,” sociālajos tīklos pavēstīja Zelenskis. “Krievija neko nespēs panākt ar teroru un slepkavībām. Gala rezultāts visiem teroristiem ir viens un tas pats – viņiem ir jāatbild par to, ko viņi ir izdarījuši,” piebilda prezidents.
Citviet Harkivas apgabalā Krievijas apšaudē Kupjanskā tika ievainoti trīs cilvēki, paziņoja Sinehubovs. Kupjanskā, kas atrodas pie frontes līnijas un kuru kontrolē ukraiņi, notiek sīvas kaujas, gan Maskavai, gan Kijivai cenšoties panākt izrāvienu kaujas laukā.
Amatpersonas Ukrainas dienvidos svētdien paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki pēdējo 24 stundu laikā virs Hersonas apgabala izlietojuši rekordlielu skaitu aviācijas bumbu. Virs apgabala reģistrēti 36 raķešu uzlidojumi.
ASV Kara pētniecības institūta (ISW) sestdien publicētajā ziņojumā teikts, ka Krievija, iespējams, dažādo raķešu, bumbu un bezpilota lidaparātu kombinācijas, mēģinot atrast nepilnības Ukrainas pretgaisa aizsardzībā pirms ziemas.
