SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 14
Krievija nedēļas laikā veikusi 24 raķešu un 500 aviācijas triecienus Ukrainai
Krievijas karaspēks aizvadītajā nedēļā veicis 43 raķešu un 500 aviācijas triecienus Ukrainai, nacionālā telemaratona ēterā pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštāba pārstāvis Pavlo Kovaļčuks.
Apšaužu skaits, ko Krievija ar daudzlādiņu reaktīvajām iekārtām veikusi Ukrainas armijas pozīcijām un apdzīvotajām vietām, sasniedzis 392.
Ienaidnieks turpina koncentrēt galvenos pūliņus Kupjanskas, Limanas, Bahmutas, Avdijivkas, Marjinkas un Melitopoles virzienos, un tur turpinās sīvas kaujas, norādīja Kovaļčuks.
“Aizvadītajā nedēļā notika 212 kaujas sadursmes. Ienaidnieks veic trieciena aktivitātes vairākos virzienos vienlaikus, cenšoties izspiest mūsu karaspēku no ieņemtajām pozīcijām, bet saņem pienācīgu pretsparu,” norādīja ģenerālštāba pārstāvis.
Ukrainas aizsardzības spēki īsteno uzbrukuma darbības, un tiem ir zināmi panākumi, viņš piebilda.
“Krievijas okupācijas karaspēks īsteno sīvu pretestību un vienlaikus tam ir būtiski dzīvā spēka, bruņojuma un tehnikas zaudējumi,” sacīja Kovaļčuks.
Aizvadītās diennakts laikā Ukrainas kara aviācija veikusi 13 triecienus okupantu koncentrācijas rajoniem.
ĀM valsts sekretārs: Latvija atbalsta Ukrainas integrācijas procesu ES
Latvija atbalsta Ukrainas integrācijas procesu Eiropas Savienībā (ES), norādījis Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs, kurš pirmdien piedalījās ES ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Kijivā, Ukrainā.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, tā bija pirmā ES ārlietu ministru kopīga tikšanās Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga militārās agresijas pret Ukrainu 2022.gada 24.februārī. Kopīgā sanāksme Kijivā apstiprināta ES vienotība un nerimstošais atbalsts Ukrainai.
Sanāksmē tika apspriesta aktuālā situācija Ukrainā, ES plāni turpmākajam Ukrainas atbalstam, kā arī sadarbība ar globālajiem partneriem, veicinot noteikumos balstītu starptautisko kārtību un atbalstu Ukrainai.
Pelšs apstiprināja Latvijas apņemšanos turpināt nepieciešamā atbalsta sniegšanu Ukrainai ilgtermiņā, tai skaitā nodrošinot militāro aprīkojumu, iesaistoties atjaunošanas darbos, un palīdzot sagatavoties jaunajai ziemas sezonai. Tāpat Pelšs pauda atbalstu ES iestāšanās sarunu ar Ukrainu atvēršanai vēl līdz 2023. gada beigām. Viņš arī uzsvēra reformu nozīmi un pauda novērtējumu līdz šim paveiktajam reformu ieviešanā kara apstākļos.
ES ārlietu ministrus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš izteica pateicību par ES dalībvalstu līdz šim sniegto atbalstu, īpaši izceļot bruņojuma un Ukrainas karavīru apmācības nozīmi. Zelenskis aicināja turpināt un pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju, tostarp aktīvi rīkojoties, lai novērstu sankciju apiešanu. Viņa ieskatā, ir svarīgi turpināt darbu miera iniciatīvu izstrādē.
Borels: ES sniegusi Ukrainai 85 miljardu eiro palīdzību
Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels paziņojis, ka ES militārās palīdzības apjoms Ukrainai jau sasniedzis 25 miljardus eiro, bet kopējā palīdzības summa, ieskaitot humāno un finansiālo palīdzību, ir 85 miljardi eiro.
Borels apmeklēja Odesu un Kijivu un tikās ar Ukrainas jauno aizsardzības ministru Rustemu Umerovu.
“Tā bija tikšanās, lai kopā ar aizsardzības ministru noteiktu prioritātes, lai pastāstītu viņam, parādītu, ko mēs darām un ko mēs varētu darīt vairāk. Un arī, lai saprastu iemeslu, kāpēc dažos gadījumos mūsu palīdzība netiek uztverta kā tik nozīmīga,” preses konferencē Kijivā pavēstīja Borels.
