SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 7
Krievijas diktators Vladimirs Putins uzticējis algotņu bandas “Vagner” vadoņa Jevgēņija Prigožina kādreizējam palīgam pārraudzīt krievu kaujinieku vienības Ukrainā, piektdien paziņojis Kremlis.
Putins uzticējis Andrejam Troševam pārraudzīt tā dēvēto brīvprātīgo vienību veidošanu dažādu uzdevumu veikšanai, bet galvenokārt karošanai Ukrainā.
Putinam pieņemot Troševu, klāt bija arī aizsardzības ministra vietnieks Junusbeks Jevkurovs, un galvenā sarunas tēma bija “Vagner” kaujinieku integrācija Krievijas regulārajā armijā pēc Prigožina dumpja mēģinājuma jūnijā.
Prigožins kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem gāja bojā, kad 23.augustā tika notriekta viņa lidmašīna, un tiek uzskatīts, ka viņu likvidējuši Putins režīma drošības dienesti.
Eksperts: Krievija gatavojas ilgam karam
Krievija arvien gatavojas ilgam karam ar Ukrainu, šorīt intervijā TV3 pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, vērtējot stāvokli frontē.
Rostoks atzīmēja, ka Krievija kāpina artilērijas munīcijas un tanku ražošanu, un viņiem diemžēl “daudz kas sanāk”. Tāpat Krievijas rīcībā joprojām ir gana lieli naudas līdzekļi, kas ļauj gan daļēji apiet sankcijas savas militārās rūpniecības atbalstīšanai, gan arī iepirkt munīciju uzbrukumiem.
Vienlaikus ekspertam nav bažu, ka Rietumu valstīs varētu iestāties “kara nogurums”. Viņaprāt, tādu pašlaik īsti nemana, cita lieta gan esot jautājums, vai Rietumu sniegtais atbalsts būs pietiekami liels, lai ukraiņiem izdotos atkarot savas teritorijas.
Eksperta skatījumā, lielākais risks Rietumu atbalsta Ukrainai kontekstā ir gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu iznākums.
Rostoks konstatēja, ka Ukraina šīs vasaras pretuzbrukumā nav sasniegusi tik lielus mērķus, uz kādiem sākotnēji cerēja. Arī pašlaik ekspertiem neesot vienprātības, vai Ukrainai izdosies vai neizdosies šogad pārraut Krievijas aizsardzības līnijas – gan tāpēc, ka Krievija ir pamatīgi nocietinājusies, gan tāpēc, ka Ukrainai nav iedots viss nepieciešamais bruņojums labāku sekmju sasniegšanai.
Līdz ar to pašlaik tāda īsta aizsardzības līniju pārrāvuma neesot, turklāt izskatoties, ka Krievija zaudējumu vietās paspēj no jauna nocietināties, neskatoties uz visām viņu problēmām un lielajiem zaudējumiem.
Pēc eksperta vārdiem, Ukraina turpina savu taktisku – ar nelielām kaujas vienībām cenšas “nograuzt” krievu aizsardzību. Lielākai pretuzbrukuma jaudai viņiem būtu vienkopus jāsapulcē lielāki spēki, bet tad savukārt parādītos risks, ka šādi grupējumi tiktu intensīvi bombardēti un “slapja vieta pāri nepaliks”.
Rostoks atzina, ka gaidāmajā ziemā ir liels risks, ka Krievija atsāks Ukrainas enerģētikas infrastruktūras bombardēšanu. Šo uzbrukumu jaudu pašlaik esot grūti vērtēt, jo grūti lēst, cik lielā mērā krievi spējuši atjaunot raķešu un uzbrukuma dronu krājumus, taču ukraiņiem salīdzinājumā ar pērno gadu ir labākas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
