SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 27

Ukrainas parlaments otrdien oficiāli apstiprinājis aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova atcelšanu no amata, par ko nedēļas nogalē paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Kā jau tika sagaidīts, Rezņikova atcelšana tika atbalstīta ar lielu balsu vairākumu.

Rezņikovs aizsardzības ministra amatā atradās kopš 2021.gada novembra, un nopelni par milzīgajām ieroču piegādēm, ko Ukraina saņēmusi no Rietumiem pēc atkārtotā Krievijas iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī, daļēji tiek pierakstīti viņa sarunu vešanas prasmei.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr Zelenskis, svētdienas vakarā paziņojot par Rezņikova atcelšanu, izteicās, ka Aizsardzības ministrijas darbā nepieciešamas “jaunas pieejas”.

Skandāli, kas saistīti ar militārajiem iepirkumiem un kukuļņemšanu kara komisariātos, domājams, veicinājuši viņa atcelšanu no amata, lai gan pats Rezņikovs noliedzis jebkādus pārkāpumus no viņa puses.

Par Rezņokova pēcteci prezidents izvirzījis pašreizējo Valsts īpašumu fonda vadītāju Rustemu Umerovu, paužot cerību, ka parlaments atbalstīs šo kandidatūru.

Parlaments otrdien jau nobalsoja par Umerova atbrīvošanu no līdzšinējā amata, un sagaidāms, ka par viņa iecelšanu jaunajā amatā deputāti balsos trešdien.

Oleksijs Rezņikovs
Foto. AP Photo/Efrem Lukatsky


Ukrainas dienvidos nav vērojama okupantu gatavošanās ziemai

Ukrainas dienvidu aizsardzības spēki nav konstatējuši, ka krievu okupanti būtu izvērsuši vērienīgu gatavošanos ziemai, otrdien pavēstīja spēku preses sekretāre Natālija Humeņuka.

“Mēs neesam novērojuši jaudīgu gatavošanos ziemai. Iespējams, tāpēc, ka viņiem ir sarežģījusies loģistika. Viņi knapi spēj nodrošināt savas akūtās vajadzības pēc munīcijas, aizsardzības līdzekļiem, sagatavot kaut kādas jaunas tehnikas vienības sabojāto vai iznīcināto vietā. Tāpēc, piemēram, šādu masveida lietu ievešanu ziemošanai mēs pagaidām nenovērojam,” sacīja Humeņuka.

Krievu okupanti šobrīd izvērtē situāciju un grib saprast, tieši uz kādu robežu būs nepieciešams piegādāt ziemas ekipējumu, jo pagaidām paši nezina, kur tajā laikā būs, norādīja dienvidu aizsardzības spēku preses sekretāre.

ISW: Ukrainas spēki pie Robotines šķērsojuši aizsardzības līniju ar prettanku grāvjiem un “pūķa zobiem”

Foto: REUTERS/SCANPIX
Karš Ukrainā.

Ukrainas bruņoto spēku kājniekiem izdevies šķērsot prettanku grāvjus un nocietinājumus ar “pūķa zobiem” pie Robotines ciema Zaporižjas apgabala rietumos, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā apskatā par situāciju frontē.

Reklāma
Reklāma

Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka viņi vēl nav gatavi secināt, ka Krievijas aizsardzības līnija šajā rajonā ir pārrauta, jo vēl nav redzējuši materiālus, kas apliecinātu Ukrainas smagās tehnikas klātbūtni šajā vietā.

Kā teikts apskatā, 4.septembrī publicētajos kadros ir redzams, ka Ukrainas spēki ir sasnieguši meža joslu uz austrumiem no Krievijas prettanku nocietinājumiem pie Verboves ciema. Tur iet Krievijas armijas trīslīmeņu aizsardzības līnija.

Turklāt publicēti kadri, kuros bija redzams, ka Ukrainas spēki sasnieguši Krievijas aizsardzības pozīcijas starp Robotini un Novoprokopovku.

“Ukrainas spēki paplašina vienas Krievijas aizsardzības līnijas pārrāvumu un pārvieto papildu tehniku un spēkus uz šīs līnijas aizmuguri,” raksta ISW eksperti.

Saskaņā ar viņu informāciju Ukrainas bruņotie spēki turpina virzību pie vēl nepārrautajām Krievijas aizsardzības līnijām, kas stiepjas no Verboves līdz Sladka Balkai.

Zelenskis paraksta likumu par Krimas administratīvi teritoriālo iekārtu

Foto: EPA/SCANPIX
Krima.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien parakstīja likumu par Krimas Autonomās Republikas administratīvi teritoriālās iekārtas sakārtošanu, paziņoja Ukrainas prezidenta pārstāvniecība Krimas Autonomajā Republikā.

Ukrainas prezidents parakstīja Ukrainas likumu “Par izmaiņu izdarīšanu dažos Ukrainas likumdošanas aktos attiecībā uz Krimas Autonomās Republikas administratīvi teritoriālās iekārtas atsevišķu jautājumu izlemšanu”, kuru Ukrainas Augstākā rada pieņēma 23.augustā – Krimas platformas trešā samita dienā.

Pēc likuma stāšanās spēkā, kas notiks nākamajā dienā pēc tā oficiālas publicēšanas, tiks īstenoti parlamenta 2016. un 2020.gadā pieņemtie lēmumi par Krimas Autonomās Republikas dekomunizāciju un jauna rajonu iedalījuma ieviešanu.

Likuma galvenais mērķis ir sagatavot pussalas deokupāciju, jo militārās un militāri civilās administrācijas tek veidotas darbībai teritoriālo pašvaldību teritorijās.

Likums arī uzdod Ukrainas Ministru kabinetam viena mēneša laikā noteikt teritoriālo pašvaldību teritorijas un administratīvos centrus Krimas Autonomajā Republikā, bet trīs mēnešu laikā – izveidot jauno rajonu valsts administrācijas un iesniegt parlamentā likumprojektu par publiskās varas atjaunošanas īpatnībām Krimas Autonomajā Republikā pēc deokupācijas.

Harkivas apgabalā 40% teritorijas ir potenciāli bīstami

Ukrainas Harkivas apgabalā apmēram 40% teritorijas ir potenciāli bīstami, paziņoja Ukrainas iekšlietu ministrs Ihors Klimenko, apmeklējot šo apgabalu darba vizītē.

“Saskaņā ar ekspertu aplēsēm 40% Harkivas apgabala teritorijas ir potenciāli bīstami. Valsts ārkārtas dienesta sapieri atmīnēšanas laikā ir neitralizējuši vairāk nekā 76 500 spridzekļu. Šis darbs turpinās,” sacīja ministrs.

Klimenko arī apsprieda pretbumbu patvertņu pārbūves un būvniecības jautājumu ar Harkivas apgabala kara administrācijas vadītāju Olehu Siņehubovu.

Harkivas skolēni pirmdien sāka apmeklēt attālinātās mācību stundas divās maiņās Harkivas metro.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 265 680 karavīrus

Foto: AP/SCANPIX
Karš Ukrainā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 265 680 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 560 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4489 tankus, 8670 bruņutransportierus, 5649 lielgabalus, 747 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 504 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 4512 bezpilota lidaparātus, 1447 spārnotās raķetes, 19 kuģus un ātrlaivas, 8175 automobiļus un autocisternas, kā arī 851 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.