SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 5
Somijas un Zviedrijas dalība NATO ir augstākā prioritāte, otrdien norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, mudinot Turciju un Ungāriju bez kavēšanās ratificēt abu ziemeļvalstu uzņemšanu.
Ceļā uz to, lai nodrošinātu abu valstu dalību NATO, ir panākts progress, Helsinkos ar Somijas premjerministri Sannu Mariju kopīgajā preses konferencē atzina Stoltenbergs, tiesa, tuvākas detaļas neatklājot.
“Esmu absolūti pārliecināts, ka gan Somija, gan Zviedrija kļūs par NATO dalībvalstīm,” viņš piebilda.
“Mans vēstījums jau labu laiku… ir pienācis laiks pabeigt ratifikācijas procesu. Laiks, lai ratificētu gan Budapeštā, gan Ankarā, ir tagad,” uzsvēra Stoltenbergs.
Somija un Zviedrija pilnā mērā atbilst uzņemšanas kritērijiem un ir “izpildījušas to, kas tām bija jādara” pēc pieteikšanās aliansei maijā, norādīja NATO vadītājs.
Somijas premjere savukārt brīdināja, ka līdz ar abu ziemeļvalstu uzņemšanas procesa palēnināšanos pastāv risks, ka vājināsies NATO reputācija un tās atvērto durvju politika jaunām dalībvalstīm.
Turcija piekritusi nākammēnes Briselē atsākt sarunas ar Somiju un Zviedriju par to uzņemšanu NATO, lai izlīdzinātu domstarpības, kas Ankarai ir īpaši attiecībās ar Zviedriju, pavēstīja Stoltenbergs.
Ungārijas parlaments skaidri apliecinājis, ka izvērtēs ratifikāciju tuvāko dienu laikā, piebilda alianses vadītājs, paužot cerību ka drīzumā gaidāms pozitīvs iznākums.
Ukrainas komandieris: Situācija ap Bahmutu kļuvusi ārkārtīgi saspringta
Ukrainas armijas komandieris otrdien brīdinājis, ka situācija ap Bahmutu kļuvusi ārkārtīgi saspringta.
“Situācija ap Bahmutu ir ārkārtīgi saspringta. Neskatoties uz ievērojamiem zaudējumiem, ienaidnieks ir nosūtījis savas vislabāk apmācītās “Vagner” uzbrukuma vienības, lai mēģinātu izlauzties cauri mūsu karaspēka aizsardzībai un aplenkt pilsētu,” sociālajos medijos paziņoja Ukrainas sauszemes spēku komandieris Oleksandrs Sirskis.
Bahmuta, kur pirms kara dzīvoja aptuveni 70 000 cilvēku, kļuvusi par kauju epicentru, un Krievijas karaspēks un, jo īpaši algotņu grupējums “Vagner” spītīgi cenšas ieņemt pilsētu, lēnām gūstot panākumus.
Kaujās par Bahmutu masveidā tiek izmantota artilērija, radot lielus zaudējumus abās pusēs un pārvēršot pilsētu drupās.
Eksperti neuzskata Bahmutu par stratēģiski sevišķi nozīmīgu pilsētu, bet Bahmutai ir liela simboliskā nozīme un politiskais svars, ņemot vērā ilgo un smago cīņu par to.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas vakarā brīdināja, ka situācija Bahmutas virzienā kļūst sarežģītāka.
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs neredz pazīmes, ka Ķīna gatavotos apbruņot Krieviju
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs nesaskata nekādas pazīmes, ka Ķīna gatavotos apbruņot Krieviju vai pat apspriež šādu variantu.
Augsta ranga ASV amatpersonas paudušas pārliecību, ka Ķīna apsver letāla militārā aprīkojuma piegādi Maskavai, norādot, ka tiek īstenota diplomātiskā kampaņa, lai atrunātu Pekinu no šāda soļa.
Taču Budanovs intervijā ASV raidsabiedrībai “Voice of America” (“Amerikas Balss”) sacīja, ka viņa viedoklis nesakrīt ar ASV amatpersonu pausto.
“Pagaidām es nedomāju, ka Ķīna piekritīs ieroču nodošanai Krievijai. Es neredzu nekādas pazīmes, ka šādas lietas vispār tiktu apspriestas,” sacīja Budanovs.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens šomēnes, tiekoties ar Ķīnas kolēģi, pauda ASV bažas par iespējamām ieroču piegādēm, un ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss svētdien intervijā medijiem pauda uzskatu, ka Pekina joprojām apsver šādu iespējamību.
Tikmēr vairāki ASV mediji atsaukušies uz neidentificētām ASV amatpersonām, kuras teikušas, ka Ķīna apsver, vai piegādāt bezpilota lidaparātus un munīciju Krievijai.
Jautāts par ASV amatpersonu novērtējumu, Budanovs sacīja: “Es esmu izlūkdienesta vadītājs un, visu cieņu, paļaujos nevis uz atsevišķu cilvēku viedokļiem, bet tikai uz faktiem. Es tādus faktus neredzu.”
Attiecībā uz Krievijas iespējām joprojām iegādāties ieročus Budanovs sacīja, ka, izņemot neapstiprinātas ziņas par piegādēm no Ziemeļkorejas, “gandrīz vienīgā valsts, kas patiešām piegādā vairāk vai mazāk nopietnus ieročus, ir Irāna”.
