TIEŠRAIDE. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 17
Pleskavā atkal noticis dronu uzbrukums
Pleskavai, kur pirms divām dienām dronu uzbrukumā lidostai tika sabojātas četras armijas transportlidmašīnas, naktī uz piektdienu atkal uzbruka droni un pilsētā darbojās pretgaisa aizsardzība.
Krievijas “Telegram” kanāli publicēja videoierakstus, kuros bija dzirdamas šāvienu skaņas.
“Pleskavā atkal ir dzirdama apšaude. Pēc vietējo iedzīvotāju sniegtas informācijas, pilsētā arī darbojas pretgaisa aizsardzība – domājams, atvairot bezpilota lidaparātu uzbrukumu,” teikts ziņojumā.
Situāciju vēlāk komentēja Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vederņikovs.
“Krestu rajonā viena gaisa telpas kontroles posteņa novērotāji pamanīja debesīs atsevišķu nezināmu objektu. Video ir redzami pasākumi tā neitralizācijai. Uz zemes nekādu seku nav. Sīkākas ziņas būs vēlāk,” rakstīja gubernators.
Pleskava atrodas apmēram 800 kilometrus no Ukrainas robežas, bet Pleskavas apgabals robežojas ar Latviju un Igauniju.
Pleskavā ir bāzēts 334.militārā transporta aviācijas pulks.
Baltkrievijas manevru dēļ Ukraina pastiprina ziemeļu robežas aizsardzību
Ukrainas bruņoto spēku komandieriem dots uzdevums nostiprināt ziemeļu robežu Baltkrievijā notiekošo manevru dēļ, paziņoja Ukrainas apvienoto spēku komandieris Serhijs Najevs.
Kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) dalībvalstu manevri “Kaujas brālība – 2023” Baltkrievijā notiks no 1. līdz 6.septembrim.
Ukrainas pavēlniecība sagaida ienaidnieka skaitlisko pieaugumu, tomēr tas nebūs pietiekams uzbrukuma grupējuma izveidošanai, sacīja Najevs.
“Mēs apzināmies, ka no ienaidnieka var sagaidīt visu ko. Bet tam ir jāsaprot, ka mēs vienmēr esam gatavi atbildes reakcijai,” uzsvēra komandieris.
ODKB manevri Baltkrievijā notiks Brestas, Grodņas un Minskas apgabalos.
Programmā ietvertas “kolektīvās drošības spēku darbības krīzes situācijā Austrumeiropas reģionā”, kā arī izlūkošanas aktivitātes, drošības struktūru, radioaktīvās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības vienību mācības.
Manevros būs iesaistīti 2500 karavīru un 500 militārās tehnikas vienību, vēsta baltkrievu mediji.
Pentagons: Krievija cenšas iegūt bruņojumu no izraidītajām valstīm
Krievija cenšas iegūt papildu munīciju un ieročus no tā dēvētajām izraidītajām valstīm, preses brīfingā ceturtdien sacīja ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Patriks Raiders, cita starpā mudinot Ziemeļkoreju nepiegādāt Krievijai bruņojumu, kas var tikt izmantots, lai Ukrainā nogalinātu mierīgos iedzīvotājus.
Atbildot uz jautājumu, vai ir beidzies darboties līgums par bruņojumu starp Krievijas algotņu grupējumu “Vagner” un Ziemeļkoreju, jo Maskava un Phenjana par to ir vienojušās oficiālā līmenī, Raiders sacīja, ka “Vagner” faktiski darbību ir izbeidzis.
“Tāpēc man nešķiet, ka ar pārliecību var teikt, ka tur nenotiek daudz sarunu. Bet jau atkal ir plašāks jautājums – tā ir Krievijas valdība, kuras labā darbojās “Vagner”, atbalstot operācijas Ukrainā,” sacīja Pentagona pārstāvis. “Tātad plašāka problēma ir tā, ka Krievija meklē izraidīto valstu režīmus, ieskaitot Irānu, lai mēģinātu iegūt papildu munīciju un ieročus.”
“Un tāpēc mēs no jauna aicinām Ziemeļkoreju nerisināt sarunas ar Krieviju un nepiegādāt tai nekādu munīciju, ar ko Ukrainā var nogalināt nevainīgus mierīgos iedzīvotājus,” uzsvēra Raiders.
