SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 26
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs, komentējot bezpilota lidaparātu uzbrukumus Maskavai, sacīja, ka Krievijas iedzīvotājiem ir jāredz, kas ir karš.
“Sakiet, lūdzu, ja mūsu bērniem, mūsu sievietēm, veciem cilvēkiem jābūt patvertnēs, tad kāpēc Krievijas iedzīvotājiem būtu jājūtas mierīgi savās mājās, savos dzīvokļos Maskavā, kur tiek pieņemti visi šie lēmumi, kur šie ārprātīgie pieņēma lēmumu uzbrukt mūsu valstij?” raidorganizācijai RFE/RL teica Daņilovs.
“Starp citu, runa ir par taisnīgumu. Kad ir karš, tad runa vienmēr ir par taisnīgumu. Un Tas Kungs visu nostādīs savās vietās. Un jācieš ne tikai mūsu bērniem, jācieš ne tikai mūsu cilvēkiem. Lai arī viņi tāpat cieš, lai viņi redz, kas ir karš,” sacīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs.
Krievijas iedzīvotāji domā, ka karš nekad neatnāks viņu mājās, teica Daņilovs.
“Tas atnāca [2022.gada] 24. februārī, kad viņu trakais fīrers nolēma pēc iespējas aktīvāk uzbrukt mūsu valstij,” norādīja Daņilovs.
Pēc viņa teiktā, Ukrainā ļoti gribētu, lai regulāri uzbrukumi un tas, ka dronu dēļ tiek pārtraukti reisi lidostās, piespiestu vienkāršos Krievijas iedzīvotājus kaut kā mudināt valsts vadību pārtraukt karu.
“Bet man jāteic, ka jāizdara lielāks spiediens uz Krievijas iedzīvotājiem, lai viņi saprastu, ka viņi ir līdzatbildīgi par visu to, kas šodien notiek mūsu Ukrainas teritorijā. Karš atnāks uz Krieviju. Un viņi paši šo karu aicināja,” sacīja Daņilovs.
Dronu uzbrukumi Krievijā pēdējos mēnešos nav retums. Ukraina lielākoties tieši neuzņemas atbildību, taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūlija beigās sacīja, ka karš pakāpeniski atgriežas Krievijas teritorijā, un uzsvēra, ka tas ir neizbēgams un taisnīgs process.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 259 630 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 259 630 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 470 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4378 tankus, 8521 bruņutransportieri, 5361 lielgabalu, 724 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 495 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 4356 bezpilota lidaparātus, 1409 spārnotās raķetes, 18 kuģus un ātrlaivas, 7790 automobiļus un autocisternas, kā arī 802 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krimai uzbrukuši desmitiem Ukrainas dronu
Krievija naktī uz piektdienu izjaukusi Ukrainas uzbrukumu Krimas pussalai, kurā bija iesaistīti 42 droni, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
“Virs Krimas Republikas teritorijas tika iznīcināti deviņi bezpilota lidaparāti. 33 bezpilota lidaparāti tika neitralizēti ar elektroniskajiem kaujas līdzekļiem un nogāzās, nesasniedzot mērķi,” ministrija rakstīja lietotnē “Telegram”.
Vietējie “Telegram” kanāli vēstīja, ka Krimā naktī uz piektdienu bijuši dzirdami sprādzieni, tostarp Simferopolē, Hvardijskē, Mehanoma zemesraga un Tarhankuta zemesraga tuvumā. Tīmeklī publicētos video bija dzirdama droniem raksturīga skaņa.
Okupantu ieceltais Sevastopoles mērs Mihails Rozvožajevs paziņoja, ka pie Hersonēsas zemesraga ir iznīcināti vairāki droni. “Ārkārtas dienesti nav fiksējuši nekādus civilās infrastruktūras bojājumus. Pašlaik pilsētā ir mierīgi. Tomēr visi spēki un dienesti atrodas kaujas gatavības stāvoklī,” rakstīja Rozvožajevs.
Skaļa dunoņa un sprādziens bija dzirdami pie Simferopoles rajona Krasnivkas ciema, kura tuvumā ir Krievijas armijas daļas.
Berehoves ciemam stundas laikā pārlidoja vismaz 17 bezpilota lidaparāti.
Ceturtdienas vakarā vietējie iedzīvotāji pavēstīja par vairākiem spēcīgiem sprādzieniem pie Sevastopoles, bet okupantu varas iestādes tos izskaidroja ar mācību šāvieniem.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) apstiprināja, ka ceturtdien, Ukrainas neatkarības dienā, veikusi operāciju Krievijas okupētajā Krimā, kuras laikā cita starpā pacelts nacionālais karogs.
