SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 22
Krievijas pretgaisa aizsardzība notriekusi dronu virs Maskavas
Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki naktī uz piektdienu notriekuši dronu virs Maskavas, paziņoja Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins.
Pirms tam Krievijas patruļas kuģis notrieca dronu, kas mēģināja uzbrukt Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
“Pretgaisa aizsardzības spēki šonakt iznīcināja bezpilota lidaparātu, kad tas mēģināja atlidot uz Maskavu. Bezpilota lidaparāta atlūzas nokrita “Ekspocentra” zonā, nenodarot ievērojamus postījumus ēkai. Saskaņā ar provizoriskām ziņām cietušo nav,” Sobjaņins paziņoja lietotnē “Telegram”, nenosaucot uzbrucēju.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka drons notriekts ap plkst.4 (plkst.3 pēc Latvijas laika), minot, ka tas bijis ukraiņu bezpilota lidaparāts.
Ziņu aģentūra TASS vēstīja, ka bojāta viena no “Ekspocentra” sienām. Esot izgruvus sienas daļa aptuveni 30 kvadrātmetru platībā. TASS arī ziņoja, ka uz laiku tika slēgta gaisa telpa virs Maskavas Vnukovas lidostas, izraisot avioreisu kavēšanos.
Par sprādzienu biznesa centra “Moscow City” rajonā un postījumiem “Ekspocentra” ēkai ziņoja arī Krievijas “Telegram” kanāli “Baza”, “Shot” un “VČK-OGPU”.
Saskaņā ar “Baza” ziņoto sprādziens notika netālu no “Moscow City” torņēkām, un dažas sekundes pirms tā aculiecinieki redzēja lidojošu dronu.
“Shot” ziņoja, ka sprādziena vietā redzams neliels dūmu stabs un turp devušies glābēji. “VČK-OGPU” vēstīja, ka bezpilota lidaparāts nokritis uz “Ekspocentra” jumta, izsitot tajā caurumu.
Dronu uzbrukumi “Moscow City” augstceltnei bija notikuši arī naktīs uz 30.jūliju un 1.augustu.
Dronu uzbrukumi Krievijā pēdējos mēnešos nav retums. Ukraina nav tieši uzņēmusies atbildību, taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka karš pakāpeniski atgriežas Krievijas teritorijā, un uzsvēris, ka tas ir neizbēgams un taisnīgs process.
Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka naktī tika notriekts arī Ukrainas jūras spēku drons Melnajā jūrā aptuveni 237 kilometrus uz dienvrietumiem no Sevastopoles.
Kopš Krievijas izstāšanās no “labības darījuma” uzbrukumi Melnajā jūrā kļuvuši biežāki. 4.augustā Krievija paziņoja, ka atvairījusi ukraiņu drona uzbrukumu Novorosijskas bāzei Melnajā jūrā, bet avots Ukrainas drošības dienestos apgalvoja, ka drona uzbrukums karakuģim Novorosijskas bāzē bija veiksmīgs. Šis uzbrukums notika dažas stundas pēc tam, kad civilais kravas kuģis, kas caur Melno jūru kuģoja no Ukrainas, sasniedza Stambulu, nepakļaujoties Krievijas blokādei.
Pagājušajā mēnesī Maskava paziņoja, ka tā uzskatīs visus kuģus, kas Melnajā jūrā tuvojas Ukrainai, par potenciāliem militāru kravu pārvadātājiem.
Zelenskis sacīja, ka kuģis izmantoja jauno humāno koridoru, ko Kijiva izveidoja pēc “labības darījuma” sabrukuma.
Krievija pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi arī uzbrukumus Ukrainas ostu infrastruktūrai Melnajā jūrā un Donavas upē.
SAB: Krievijas sabiedrības attieksme neraida signālus par būtiskiem draudiem Putina režīmam
Lai gan Krievijas sabiedrības attieksme pret karu Ukrainā ir komplicēta un mainās, tā pašlaik neraida signālus par būtiskiem tūlītējiem draudiem Putina režīma politiskajai stabilitātei Krievijā, savā jaunākajā informatīvi analītiskajā rakstā atzinis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tiek pārbaudīta Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma stabilitāte un dzīvotspēja. “Vagner” vadītāja Jevgēņija Prigožina militārais dumpis un karadarbības izplešanās Krievijas teritorijā ir tikai daži no pēdējā laika pārbaudījumiem, ar kuriem režīmam nākas saskarties.
SAB vērtējumā Krievijas režīms joprojām ir stabils, tomēr situācijas dinamika prasa regulāru novērošanu un analīzi. Krievijas sabiedrības nostāja ir viens no indikatoriem, kas var ietekmēt gan Krievijas iekšpolitikas kursu, gan starptautisko attiecību kontekstu.
Lielā mērā aizvien vairāk tendences liecina par Krievijas sabiedrības atsvešinātības izplatību, kas skaidrojama ar diviem apstākļiem. Pirmkārt, sabiedrībā vērojama pieaugoša sociālā apātija un distancēšanās no politiskajiem procesiem valstī.
Otrkārt, izplatītāka kļūst arī savstarpējā sociālā neuzticēšanās, bailes tikt sodītiem par sava personīgā viedokļa paušanu, kas skaidrojams gan ar sabiedrības vairākuma spiedienu, gan ar režīma īstenoto represiju efektu.
Šī tendence ir novērojama arī sociālajās aptaujās, kurās Krievijas sabiedrība ievēro piesardzību, it īpaši, ja tas nesaskan ar valdošo līniju.
Atbildot uz jautājumu par vai pret “speciālo militāro operāciju”, Krievijas sabiedrības absolūtais vairākums (75-80%) pauduši, ka atbalsta vai drīzāk atbalsta “speciālo militāro operāciju”. Vienlaikus ne tik viennozīmīga aina iezīmējas situācijā, kad jautājumos tiek pieļauta iespēja atturēties no atbildes sniegšanas vai nepieciešams sniegt vērtējumu par vēlamo turpmāko kara gaitu. Šādā situācijā attieksme pret “speciālo militāro operāciju” ir niansētāka.
23% atbalstīja sākotnējo iebrukumu un uzskata, ka operāciju nepieciešams turpināt.
Trešdaļa jau sākotnēji bijuši pret iebrukumu un uzskata, ka nepieciešams panākt mierizlīgumu.
Lielākā sabiedrības daļa, jeb aptuveni divas piektdaļas atbalstījuši sākotnējo iebrukumu, tomēr uzskata, ka nepieciešams nonākt pie mierizlīguma.
Tāpat novērojama korelācija starp atbalstu karam, valdībai, prezidentam un masu mediju patēriņa paradumiem. Jo vecāka demogrāfiskā grupa, jo izteiktāks atbalsts “speciālajai militārajai operācijai”, valdībai un personīgi Putinam.
Šī vecuma grupa lielākoties patērē Krievijas propagandas kanālu sniegto informāciju. Tajā pašā laikā jaunākā Krievijas sabiedrības daļa, kas informāciju lielākoties iegūst digitātālā veidā un māk apiet interneta saturam uzliktos piekļuves ierobežojums, ir visizteiktākie “speciālās militārās operācijas” pretinieki (47%) un neitrālie vērtētāji (41%).
Krievijas iedzīvotāju attieksme pret karu Ukrainā ir skaidrs determinants viedokļiem par citām ar to saistītām tēmām, kā, piemēram, personīgo gatavību ņemt dalību karā, attieksmē pret kriminālatbildību par publisku opozīciju karam vai uzskatam, ka ukraiņi ir daļa no krievu pasaules.
Turpretim Krievijas lauku reģionos un nabadzīgākajā sabiedrības daļā karadarbība ir saistīta ar personīgās izdzīvošanas stratēģiju, proti, noteiktu iedzīvotāju dzīves līmenis ir tik zems, ka iesaiste bruņotajos spēkos tiek saskatīts kā ekonomiska nepieciešamība, nevis sakņojas kādā ideoloģiskā vai politiskā pārliecībā.
Atskatoties uz Prigožina militāro dumpi, arī tas nav atstājis negatīvu ietekmi uz sabiedrības vērtējumu pret Putina režīmu. Drīzāk pretēji – pēc militārā dumpja sabiedrības atbalsts Prigožina pozīcijai ir ievērojami krities. Pirms dumpja Prigožina pozīciju un viedokli atbalstīja gandrīz puse Krievijas sabiedrības, kamēr pēc – tikai viena piektdaļa.
Tikmēr atbalsts Krievijas Aizsardzības ministrijas pozīcijai ir vairākkārt pieaudzis – ja pirms dumpja to atbalstīja tikai viena desmitā daļa Krievijas iedzīvotāju, tad pēc dumpja šis rādītājs jau ir pietuvojies divām piektdaļām sabiedrības.
Lai gan Krievijas sabiedrības attieksme pret karu Ukrainā ir komplicēta un mainās, tā pašlaik neraida signālus par būtiskiem tūlītējiem draudiem Putina režīma politiskajai stabilitātei Krievijā. Pašreiz Krievijā sabiedriskām protesta kustībām nav institucionalizēts raksturs, bet gan vērojamas izolētas individuālas protesta izpausmes, piemēram, mobilizācijas punktu dedzināšana, emigrācija vai izvairīšanās no politiskajiem procesiem.
Tas savukārt ievērojami mazina iespēju, ka šādas liela mēroga protesta kustības varētu rasties spontāni, lai arī pilnībā šādu scenāriju nevar izslēgt. Drīzāk jebkāda veida sabiedrības iesaiste pret režīmu vērstās aktivitātēs būtu sasaistīta ar kādu no elites grupām un to virzītiem jauniem politiskajiem līderiem.
Kopumā identificējami vairākas ievainojamības un satricinājumi, kas varētu novest pie plašākas konflikta eskalācijas sabiedrībā, piemēram, etniskā spriedze, nepopulāri vai neviennozīmīgi vērtēti lēmumi vai politiski nozīmīgi notikumi, tādi kā vispārējas mobilizācijas izsludināšana vai klaji pārkāpumi Krievijas prezidenta velēšanu norisē 2024.gadā.
Tomēr jebkurā gadījumā šie notikumi nav tādi, kas varētu novest pie plaša mēroga nemieriem vai Krievijas režīma nestabilitātes, bet drīzāk radītu vien īslaicīgus satricinājumus.
Maz ticami ir arī liela mēroga protesti, kuru organizēšanā ir iesaistīta kāda no elites grupām, lai piedāvātu alternatīvu Putinam. Krievijas sabiedrība kopumā ir atturīga no iesaistes konflikta situācijās starp Krievijas elites grupām, bet drīzāk operē kā piesardzīgi situācijas ārējie novērotāji, pielāgojoties uzvarētājiem.
To uzskatāmi demonstrēja Prigožina militārais dumpis, kad sabiedrība atturējās no iesaistes konflikta situācijā. Krievijas sabiedrībā vēsturiskā pieredze rāda, ka iesaiste šādās nenoteiktības situācijas un elites grupu savstarpējās cīņās var būt personīgi bīstama un lielākoties nenoved pie nozīmīgām pozitīvām pārmaiņām pašai sabiedrībai.
Tomēr nākotnē pie noteiktu apstākļu sakritības Krievijas sabiedrībai varētu būt atslēgas loma politisko pārmaiņu īstenošanai Krievijā.
SAB savā rakstā kā avotus izmantoja publiski pieejamus materiālus, piemēram, Krievijas socioloģijas kompānijas “Levada Center” pētījumu, ASV Prinstonas Universitātes projektu.
Pēdējo nedēļu laikā ukraiņi saņēmuši gūstā 200 krievu iebrucējus
Pēdējo nedēļu laikā Ukrainas armija saņēmusi gūstā vairāk nekā 200 krievu iebrucēju, no kuriem piektdaļa padevusies brīvprātīgi, piektdien pavēstījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) pārstāvis Andrijs Jusovs.
Jusovs piebildis, ka katru dienu trīs līdz pieci krievu karavīri padodas gūstā, izmantojot Ukrainas izveidoto valsts programmu “Gribu dzīvot”.
Viņš arī izteicies, ka gūstekņu skaita pieaugums atvieglos krievu gūstā esošo ukraiņu karavīru atbrīvošanu.
