SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 27
Ukrainas karavīri atbrīvojuši Urožaini
Ukrainas karavīri Doneckas apgabalā atbrīvojuši Urožaines ciemu, par ko pēdējās dienās notika sīvas kaujas, trešdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
“Urožaini atbrīvoja. Mūsu aizstāvji nostiprinās robežās. Uzbrukuma darbības turpinās,” platformā “Telegram” pavēstīja viceministre.
Vēl pirmdien Maļara norādīja, ka Ukrainas karavīri Urožainē guvuši “zināmus panākumus”.
Urožaines ciemā Mokri Jalu upes krastā atradās Krievijas karaspēka nocietinātais rajons.
Ukrainas karavīri ciema sturmēšanu sāka augustā.
ANO: Ukrainā kopš kara sākuma nogalināti gandrīz 10 000 civiliedzīvotāju
Ukrainā kopš kara sākuma ir nogalināti gandrīz 10 000 civiliedzīvotāju, otrdien paziņoja ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).
Biroja jaunā ziņojumā apstiprināts, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022.gada februārī Ukrainā ir nogalināti 9444 civiliedzīvotāji, bet 16 940 ievainoti. Starp nogalinātajiem ir 500 bērni.
Patiesais upuru skaits, domājams, ir daudz lielāks. OHCHR atzīmēja, ka uzskaite nav pilnīga, jo trūkst datu no daudziem reģioniem.
Datu trūkums sevišķi attiecas uz tādām pilsētām kā Mariupole, Lisičanska un Severodonecka, kuras Krievijas armija okupēja pēc ilgām un smagām kaujām, kas apgrūtina datu iegūšanu.
Arī Ukraina uzskata, ka nogalināto ukraiņu skaits var būt par vairākiem tūkstošiem vai desmitiem tūkstošu lielāks nekā oficiāli reģistrētais.
Saskaņā ar ANO datiem, 7339 civiliedzīvotāji gājuši bojā Ukrainas reģionos, kurus apšaudījusi Krievija un aizsargājusi Ukrainas armija. Krievijas okupētajos reģionos nogalināti 2105 civiliedzīvotāji.
Doneckas un Luhanskas apgabalos abās frontes pusēs ir ievērojami vairāk upuru nekā Kijivā, Ukrainas centrālajā daļā un valsts rietumos.
ANO ziņojumā parādīts, ka visvairāk nogalināto civiliedzīvotāju bija pirmajos kara mēnešos. 2023.gada pavasarī un vasarā katru mēnesi gāja bojā 170 līdz 180 civiliedzīvotāju.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā patvērumu Latvijā lūguši 77 vīrieši no Krievijas
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā patvērumu Latvijā lūguši 77 vīrieši no Krievijas, aģentūra LETA uzzināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
No tiem starptautiskās aizsardzības statuss piešķirts 14 personām.
Pārvalde gan neapkopo statistiku par iemesliem patvēruma pieprasīšanai.
LETA jau rakstīja, ka daļa Krievijas pilsoņi lūguši patvērumu Latvijā, jo nevēlas tikt mobilizēti un iesaistīti karadarbībā Ukrainā.
