SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 0

Krievijas uzbrukumā ar Irānā ražotiem bezpilota lidaparātiem pirmdien Hmeļnickā, Ukrainas rietumos, nogalināti divi cilvēki un vēl trīs ievainoti, paziņojis pilsētas mērs.

Reklāma
Reklāma
Vērsis – “Lexus”, Lauva – “Lamborghini”: kurš auto ir piemērots jūsu Zodiaka zīmei 16
Kokteilis
4 zodiaka zīmes, kuras visbiežāk salauž partneru sirdis 4
Krievijas armija ir lielāka un spēcīgāka nekā jebkad – ar to mums nāksies rēķināties ilgu laiku, tā vērtē ASV komandieris 30
Lasīt citas ziņas

Mērs Oleksandrs Simčišins sociālajos medijos paziņoja, ka bojāgājušie ir glābēji, kas miruši slimnīcā pēc uzbrukuma.

Ukrainas bruņotie spēki ziņoja, ka notriekuši 11 no 14 droniem “Shaded”, ko Krievijas karaspēks palaidis naktī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Deviņi droni tika notriekti virs Kijivas, un nav ziņu, ka būtu nodarīti bojājumi infrastruktūrai.

Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Popko sacīja, ka Krievija spēki cenšas nokausēt Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Viņš piebilda, ka dronu uzbrukums noticis divos viļņos.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 148 690 karavīrus

Krievijas raķešu uzbrukums Kramatorskai Ukrainā.
Foto. AP Photo/Yevgen Honcharenk

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 148 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 560 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 3385 tankus, 6615 bruņutransportierus, 2380 lielgabalus, 475 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 247 zenītartilērijas iekārtas, 300 lidmašīnas, 288 helikopterus, 2048 bezpilota lidaparātus, 873 spārnotās raķetes, 5248 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 230 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Stoltenbergs uzaicinājis Zelenski apmeklēt NATO samitu Viļņā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis preses konferencē Kijivā šā gada 24. februārī, pieminot Krievijas iebrukuma gadskārtu. Zelenskis paziņoja, ka “2023. gads būs mūsu uzvaras gads”.
Foto: Genya Savilov/AFP/SCANPIX

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzaicinājis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski jūlijā apmeklēt alianses samitu Viļņā un cer, ka Ukrainas prezidentam būs iespēja ierasties.

“Es ielūdzu prezidentu Zelenski piedalīties NATO samitā Viļņā. Esmu pārliecināts, ka tas būs spēcīgs apliecinājums mūsu solidaritātei un mūsu sabiedroto atbalstam Ukrainai. Un es ceru, ka Zelenskis varēs ierasties, ” Stoltenbergs sacīja intervijā Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT.

Reklāma
Reklāma

“Protams, tas būs atkarīgs no situācijas Ukrainā. Valsts joprojām ir kara epicentrā,” teica NATO ģenerālsekretārs.

NATO samits Viļņā notiks 11.-12.jūlijā. Gaidāms, ka tajā piedalīsies ap 40 delegāciju no NATO un alianses partnervalstīm. Kopumā gaidāma ap 5000 cilvēku ierašanās Lietuvā.

Samita darba kārtībā gaidāmas diskusijas par aizsardzības izdevumu palielināšanu, reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Alianse varētu izstrādāt jaunus aizsardzības plānus un stiprināt Austrumu flangu, kā arī runāt par Ukrainas iespējamo uzņemšanu NATO.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.