SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 18
Ukrainas bruņotajiem spēkiem aizvadītās nedēļas laikā krievu okupantiem izdevies atkarot teju 15 kvadrātkilometru lielu teritoriju, pirdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
Frontē Ukrainas dienvidos atkaroti 12,6 kvadrātkilometri, platformā “Telegram” paziņoja viceministre.
Ukrainas austrumos Doneckas apgabalā ukraiņu karavīri pie krievu kontrolētās Bahmutas atguvuši divus kvadrātkilometrus, norādīja amatpersona.
Kopš Ukrainas pretuzbrukuma sākuma pirms astoņām nedēļām atbrīvoti vairāk nekā 240 kvadrātkilometri.
Krievija turpina kontrolēt vairāk nekā 100 000 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, ieskaitot 2014.gadā okupēto un anektēto Krimu.
Krievijas raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti vismaz četri cilvēki
Krievijas raķetei trāpot dzīvojamajā ēkā, Krivijrihā gājuši bojā vismaz četri cilvēki, arī desmit gadu vecs bērns, pirmdien paziņoja amatpersonas.
“Krivijrihā jau četri bojāgājušie,” platformā “Telegram” pavēstīja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.
Nogalināto vidū ir desmit gadus veca meitene un viņas 45 gadus vecā māte, televīzijas ēterā paziņoja pilsētas kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Vikuls.
Triecienā nogalināti arī divi vīrieši. 53 cilvēki ievainoti, sacīja Vikuls.
“Zem drupām varētu būt vēl vairāki cilvēki,” viņš piebilda.
Daļa triecienā cietušā nama sabrukusi drupu novākšanas darbu gaitā, pavēstīja Ārkārtas situāciju ministrija.
Ap plkst.9 divas krievu raķetes trāpīja pilsētas centrā, pavēstīja iekšlietu ministrs Ihors Klimenko.
Viena no raķetēm trāpīja daudzstāvu dzīvojamam namam, izsitot lielu caurumu fasādē, vairākos stāvos sagraujot dzīvokļus un izraisot ugunsgrēku.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kas pats ir dzimis Krivijrihā, sacīja, ka krievi “turpina terorizēt mierīgās pilsētas un iedzīvotājus”.
Triecienā cietis krustojums un izglītības iestādes ēka, norādīja prezidents.
Pagājušajā mēnesī Krivijrihā krievu raķetes triecienā tika sagrauta piecstāvu ēka un nogalināti 12 cilvēki.
Krivijriha atrodas Dņipropetrovskas apgabalā.
Ukraina sarunās centīsies panākt drošības garantijas no ASV
Ukraina gatavojas sākt sarunas ar ASV par drošības garantijām, kas varētu tikt ieviestas uz laiku, kamēr tā iestājas NATO, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
Jermaks svētdien vietnē “Telegram” pavēstīja, ka sarunu mērķis ir panākt no ASV konkrētas ilgtermiņa saistības, lai palīdzētu Ukrainai karā ar Krieviju un novērstu Maskavas agresiju nākotnē.
G7 valstu grupa NATO samitā Viļņā šomēnes apsolīja Ukrainai ilgtermiņa aizsardzību. Jermaks norādīja, ka sarunas ar ASV būs vērstas uz divpusēju drošības saistību panākšanu Ukrainai, kamēr tā gaida iestāšanos NATO. Jermaks piebilda, kas tas būs tikai pirmais solis.
Viņš pavēstīja, ka sarunās tiks apspriests arī atbalsts Ukrainas aizsardzībai un sankcijas Krievijai. Viņš piebilda, ka Ukraina strādā arī pie divpusējiem līgumiem ar citiem sabiedrotajiem.
Jermaks arī apstiprināja, ka Saūda Arābijā notiks starptautisko pārstāvju samits, kurā tiks runāts par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska miera formulas īstenošanu kara izbeigšanai. Zelenska piedāvātās formulas centrālā prasība ir visu Krievijas karavīru izvešana no Ukrainas.
Krievija samitā Saūda Arābijā nepiedalīsies.
ASV laikraksts “Wall Street Journal” vēsta, ka Saūda Arābija 5. un 6.augustā Džidā organizēs miera sarunas ar pārstāvjiem no 30 valstīm.
