SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 17
Zelenskis apmeklē Krievijas uzbrukumā izpostīto Odesas katedrāli
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien apmeklēja vēsturisko pareizticīgo katedrāli Odesā dažas dienas pēc tam, kad šī baznīca tika izpostīta Krievijas uzbrukumā, paziņoja prezidenta birojs.
“Volodimirs Zelenskis inspicēja postījumus Apskaidrošanās katedrālē, kas nodarīti nesenajās masveidīgajās civilās infrastruktūras un Odesas pilsētas vēsturiskā centra bombardēšanās,” teikts prezidenta biroja paziņojumā.
“Valsts galva tika informēts par postījumu apmēru baznīcas iekšienē un tās pašreizējo stāvokli,” teikts paziņojumā.
Krievija ir apšaudījusi Melnās jūras ostas pilsētu Odesu kopš savas izstāšanās no vienošanās, kura ļāva Ukrainai kara apstākļos eksportēt labību.
Krievijas īstenotajā gaisa uzbrukumā, kas naktī uz svētdienu tika vērsts pret Odesu, nodarīti būtiski postījumi Maskavas patriarhāta paspārnē esošās Ukrainas pareizticīgo baznīcas Apskaidrošanās katedrāles ēkai.
Katedrāle sākotnēji uzbūvēta 1794.gadā impēriskās Krievijas laikā, 1936.gadā to nopostīja padomju līdera Staļina laikā, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma katedrāle tika atjaunota 20.gadsimta deviņdesmitajos gados.
Katedrāle atrodas UNESCO Pasaules mantojumā iekļautajā Odesas pilsētas centrā, kam Krievijas gaisa triecienos nodarīti ievērojami postījumi.
ASV neizskata iespēju Melnajā jūrā eskortēt kuģus ar Ukrainas labību
Pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras “labības darījuma” jautājums par Ukrainas graudus pārvadājošo kuģu eskortu Melnajā jūrā netiek aktīvi apspriests, paziņoja Baltā nama Nacionālās drošības padomes stratēģisko sakaru koordinators Džons Kērbijs.
“Nē. Pašlaik netiek aktīvi apspriests jautājums par karakuģu ievešanu Melnajā jūrā,” viņš sacīja intervijā raidorganizācijai “Voice of America”.
Pēc viņa teiktā, ASV un sabiedrotie neapspriež iespēju Melnajā jūrā eskortēt Ukrainas kuģus, kas pārvadā labību.
“Es domāju, mēs visi saprotam, ka tas tikai saasinātu spriedzi un palielinātu iespējamā konflikta potenciālu starp Rietumiem un Krieviju, un tas nav tas, uz ko mēs tiecamies. Mēs vēlamies, lai labība plūstu,” sacīja Kērbijs.
Viņš piebilda, ka ASV cenšas pagarināt “labības darījumu”. Šim nolūkam Vašingtona sadarbojas ar sabiedrotajiem un partneriem, lai atrastu citus pieejamus sauszemes vai upju ceļus.
Krievija pagājušajā nedēļā izstājās no starptautiskā “labības darījuma”, kas kuģiem ar Ukrainas labības kravām garantēja drošu ceļu Melnajā jūrā. Kopš izstāšanās Krievija vairākkārt jau apšaudījusi Ukrainas Melnās jūras piekrastes pilsētas.
Kopš pagājušās vasaras, kad ar Turcijas starpniecību tika panākta vienošanās par drošu labības izvešanu, Ukrainai izdevies pārdot ap 33 miljoniem tonnu labības un pārtikas produktu.
ISW: Ukraiņi veic pretuzbrukumu trīs sektoros un gūst panākumus
Ukrainas karaspēks ceturtdien turpināja pretuzbrukuma operācijas vismaz trīs frontes sektoros un dažos posmos guvis panākumus, tajā pat laikā Zaporižjas apgabalā uz dienvidiem no Orihivas ukraiņi būtiskus mehanizētus uzbrukumus nav izvērsuši, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā apskatā par situāciju frontē.
“27.jūlijā Ukrainas karaspēks turpināja pretuzbrukuma darbības vismaz trīs frontes sektoros un ir pavirzījies uz priekšu uz dienvidiem no Bahmutas, Zaporižjas un Doneckas apgabalu robežas rajonā un Zaporižjas apgabala rietumos,” teikts ziņojumā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien publicējis kadrus, kuros redzams, kā Ukrainas karavīri atbrīvojuši Staromajorski.
“27.jūlijā publicētais videoieraksts ar ģeolokāciju ļauj izdarīt pieņēmumu, ka Ukrainas spēki var darboties rajonos, kas atrodas tālu priekšā tai vietai, kur tie varēja atrasties atbilstoši konservatīvajiem ISW vērtējumiem,” teikts ziņojumā.
Vienlaikus Krievijas informācijas telpā tiek aktivizēti centieni atainot Ukrainas pretuzbrukumu kā neveiksmīgu, kā arī tiek stipri pārspīlēti ukraiņu zaudējumi, norāda ASV domnīcas analītiķi.
Ukrainas bruņotie spēki izrāda “atbilstošu piesardzību” un panāk cerēto, nule atzinis Lielbritānijas bruņoto spēku valsts ministrs Džeimss Hīpijs.
