SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību ar Igoru Rajevu 0
Krievijas karaspēks ar tālas darbības ieročiem apšaudījis humānās palīdzības punktu Harkivā, pie kura stāvējuši rindā vietējie iedzīvotāji, nogalinot sešus cilvēkus un vēl 15 ievainojot, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
“Harkivā krievi no tālas darbības ieroča apšaudījuši [..] punktu, pie kura harkivieši saņēma humāno palīdzību,” viņš rakstījis vietnē “Telegram”.
Sākotnējā informācija liecina, ka uzbrukumā nogalināti seši civiliedzīvotāji un vēl 15 ievainoti un nogādāti slimnīcā. Sinehubovs piebilda, ka informācija par upuriem vēl tiek precizēta.
Krievija apsūdz Poliju situācijas saasināšanā reģionā
Krievijas Ārlietu ministrija ceturtdien pārmetusi Polijai situācijas saasināšanu Austrumeiropā.
Polija trešdien paziņoja, ka izraida 45 Krievijas diplomātus, kas tiek turēti aizdomās par spiegošanu.
“Varšava ir sākusi bīstamu eskalāciju reģionā, kas izriet nevis no nacionālajām interesēm, bet gan NATO vadlīniju ietvaros, kuru pamatā ir atklāta rusofobija, kas paaugstināta līdz oficiālās politikas līmenim,” paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.
Zelenskis: Krievijas kamiņvalstis ir apdraudētas
Krievija iznīcinās brīvību Eiropā un tās kamiņvalstis ir apdraudētas, ceturtdien uzrunā Zviedrijas parlamentam brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Ja Ukraina neizturētu un nesargātu sevi, tas nozīmētu, ka (..) turpmāk visas Krievijas kaimiņvalstis ir apdraudētas,” sacīja Zelenskis, kura attālināto uzrunu zviedru deputāti uzņēma ar ovācijām.
“Krievija devās karā pret Ukrainu, jo tā (..) vēlas iznīcināt brīvību Eiropā,” brīdināja Ukrainas prezidents.
“Tas ir būtisks izaicinājums Eiropas drošības un aizsardzības sistēmai,” viņš sacīja, aicinot Eiropu katru nedēļu noteikt Krievijai smagas sankcijas.
Viņš brīdināja Zviedriju, ka Maskava ir noskatījusi Gotlandi.
“Tas nozīmētu, ka jums draud briesmas, jo jūs no šīs agresīvās politikas šķir tikai jūra,” sacīja Zelenskis.
“Krievijas propagandisti jau tagad ēterā, TV raidījumos apspriež, kā Krievija okupēs Gotlandi un kā viņi to kontrolēs gadu desmitiem,” viņš piebilda.
“Viņi domā, ka būtu ērti tur izvietot ieroču sistēmas un bāzes, lai nosegtu virzību uz Baltijas valstīm,” norādīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents savā runā arī pateicās Zviedrijai par atbalstu. Zviedrija ir piekritusi pirmo reizi kopš 1939.gada piegādāt ieročus valstij, kas ir iesaistīta karā.
Zviedrija, kas nav NATO dalībvalsts, ceturtdien paziņoja, ka piegādās Ukrainai vēl 5000 prettanku ieročus.
Kopš kara sākuma Zviedrijā ir pieaudzis atbalsts dalībai NATO, bet Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone līdz šim ir noraidījusi šādu ideju.
Viņasprāt, pievienošanās aliansei riskē destabilizēt Ziemeļeiropu.
