– Par tīšu likumu pārkāpumu lietas izskatīšanā, par tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu disciplinārkolēģija un disciplinārtiesa soda ar visai maigu sodu – piezīmi. 20
G. Bērziņš: – Pirmā lieta, kas varētu būt kā jauninājums tuvākajā laikā, būs grozījumi tiesnešu disciplināratbildības likumā. Turpmāk disciplinārtiesas nolēmumos būs publiskots tiesneša vārds un uzvārds. Patlaban šie nolēmumi ir anonīmi.
– Bet ko tas dos?
– Pirmkārt, sabiedrība to zinās un, otrkārt, tas radīs tiesnesim zināmu neērtības sajūtu.
Bet, runājot par maigajiem sodiem, paskaidrošu, ka tīšs likuma pārkāpums biežāk ir tiesneša neiekļaušanās likumā noteiktajā sprieduma sagatavošanas termiņā. Ja tiesnesis to pārkāpj, viņš ir pārkāpis likumu. Tiesnesis atzīst, ka tā ir sanācis, ka viņam, lūk, ir liela darba slodze. Tas nav saistīts ar kādām nopietnām kļūdām spriedumā.
– Kā tiesas turpmāk strādās, ja prokuratūrā pieredzējušie prokurori ir aizgājuši izdienas pensijā, nerunājot par izmeklētājiem policijā. Kāda ir jūsu prognoze par šīs situācijas ietekmi uz tiesnešu darbu, uz viņu sagatavotajiem spriedumiem?
V. Krūmiņa: – Tā bedre ir sasniegta ne tik daudz ar to, ka prokurori aiziet izdienas pensijā, bet ar to, ka policisti ir samērā nespējīgi profesionāli sagatavot dokumentus, novadīt izmeklēšanas, kuru kvalitāte primāri ir no viņiem atkarīga.
E. Levits: – Jāņem vērā, ka likums par policiju, lai gan daudzkārt grozīts, ir visvecākais Latvijā patlaban spēkā esošais likums. Tā teorija, kas ir likuma pamatā, lielā mērā vēl balstījās padomju pieredzē, un šodien tā ir diezgan grūti piemērojama. Tāpēc būtu lietderīgi sākt strādāt pie pilnīgi jauna policijas likuma, lai tas pilnībā atbilstu mūsdienu tiesību teorijas priekšstatiem par tiesiskas valsts un it īpaši policijas darbību.
A. Strauts: – Kamēr tiesa nokļūst līdz spriedumam, ļoti svarīgi, kā būvētas sienas, respektīvi, kā strādājusi policija un prokuratūra. Manā skatījumā policija, uzsākot kriminālprocesu, kopā ar prokuratūru būvē fundamentu, bet tiesa uzliek jumtu. Ja tas fundaments ir greizs un nestabils un sienas šķības, tas jumts nekad nebūs pareizs.
G. Bērziņš: – Pastāv fundamentāli lielāka problēma, ko mēs mēģinām visiem spēkiem risināt, un tā ir juristu izglītības kvalitāte. Nesen notika Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēde, kurā sprieda par grozījumiem Augstskolu likumā, lai visā valstī ieviestu vienoto jurista eksāmenu.
E. Levits: – To ierosināju pirms 23 gadiem… 1994. gadā savu priekšlikumu iesniedzu Saeimā, diemžēl tur tas izplēnēja. Apmeklējot zobārstu, kuram ir zobārsta diploms, zinām, ka uz viņu varam paļauties. Tāpat jābūt, ejot pie jurista, – diploms, kas atbilst vienotām kvalifikācijas prasībām, dos mums pārliecību, ka šis jurists patiešām ir speciālists attiecīgajā tiesību jomā. Atkal jāpiebilst, ka šo prasību izstrādāšana, kā arī pats eksaminācijas process prasa lielu darba ieguldījumu – katru gadu rūpīgi jāeksaminē vairāki simti kandidātu. Taču līdzekļi tam jāatrod.
G. Bērziņš: – Ceru, ka vistuvākajā laikā Saeima pieņems šos likuma grozījumus. Latvijā daudzas augstskolas sagatavo juristus it kā pēc vienādām programmām, bet prasības ir atšķirīgas. Tagad pamatprogrammām būs vienādas prasības un vienots juristu kvalifikācijas eksāmens visā valstī. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2019. gadā.
Tieslietu ministrija ir iezīmējusi vairāk nekā 45 personas akadēmiskā personāla, no kurām katrs pieņems eksāmenu savā tiesību specialitātē.
