Tiesnešu paēnā 0
“Reizēm cilvēkiem šķiet, ka tiesa nozīmē to, ka visi sanāk zālē, tiesnesis izskata lietu, un viss. Tomēr, lai izskatītu lietu, viss tiesas personāls, sākot no kancelejas, tulkiem un palīgiem un beidzot ar tiesnešiem, ir ieguldījis ļoti daudz darba, lai to sagatavotu,” teic Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica.
Manis uzrunātās tiesu darbinieces atzīst, ka ir sāpīgi, kad kāds no tiesnešiem vai tiesas vadības izdarījis kļūdu, bet zīmogs tiek uzlikts visai tiesu sistēmai, sevišķi zinot, cik godprātīgi savu darbu veic daudzie tiesu darbinieki. Turklāt ikdienā esot grūti norobežoties no šā psiholoģiskā spiediena – cilvēki nākot un izrādot savu negatīvo attieksmi. Laikā, kad Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājam Ziedonim Strazdam pārmet fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu, “Latvijas Avīze” skaidro, cik liela saimniecība bija viņa pārziņā. Tiesā, kurā bez Z. Strazda strādā vēl 10 tiesneši un 40 tiesas darbinieki, pērn pabeigtas teju 5000 lietas. Vidēji vienas lietas izskatīšanu Zemgales priekšpilsētas tiesā veic divarpus mēnešus. Sīkāk par Zemgales priekšpilsētas tiesas saimniecisko pusi var spriest pēc informācijas pievienotajā uzziņā, kas rada priekšstatu arī par kopējo Latvijas tiesu saimniecību.
Darbs nav viegls
Neviens no Zemgales priekšpilsētas tiesas darbiniekiem sarunai par savu darba ikdienu nepiekrita, tāpēc uzrunāju kaimiņu tiesas pārstāvi – Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas palīdzi Oksanu Hvostovu. Tiesā strādājot jau deviņus gadus, viņa novērojusi, ka ar katru gadu pieaug darba apjoms un arī prasības. Arī jaunie darbinieki, praktikanti, pastrādājot tiesā kādu laiku, atzīstot, ka nav domājuši, ka darbs būšot tik atbildīgs. Turklāt lielu atbildību nesot ne tikai tiesneši, kā daudziem varot likties, bet gan jebkurš darbinieks – sekretāri, kancelejas darbinieki, arhivāri. Ikdienā darbs tiesā norit komandā – katrs darbinieks pilda savus pienākumus, lai atbildīgais tiesas mehānisms sekmīgi darbotos.
Piesola arī nogalināt
Darbs tiesā neesot normēts – katrai lietai nolikti termiņi, līdz ar to, ja darbs jāpabeidz, nākas pastrādāt ilgāk vakara stundās vai nākt uz darbu agrāk no rīta. “Piemēram, tiesas sēžu sekretāram nozīmētas vairākas lietas dienā, un to, cik ilgi tās ies, ir grūti prognozēt. Reizēm no rīta pulksten 9 viņš ieiet sēžu zālē un tikai sešos pēcpusdienā no tās iznāk,” skaidro O. Hvostova.
Prāts darbam esot pieslēgts arī ārpus darba laika. Tiesas darbinieki diendienā uzklausa visdažādākās cilvēku problēmas, iedziļinās tajās un cenšas rast risinājumu. “Varētu teikt, ka ikdienā dzīvojam ne tik vien savu, bet arī citu cilvēku dzīvi,” teic tiesas darbiniece.
Ikdienā nākoties saskarties arī ar tādiem cilvēkiem, kas dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, pārnēsā dažādas ādas infekcijas u. tml. Psiholoģiskā slodze darbiniekus pavada katru dienu, jo tiesa ir vieta, kas jau pēc idejas paredzēta strīdu risināšanai. “Pērn kāda sieviete manai kolēģei metās virsū ar šķērēm, pa gaisu gāja skavotājs, un tika sašķaidīta puķu vāze, bet, cenšoties viņu aizstāvēt, otra kolēģe dabūja pa galvu ar somu,” stāsta Oksana. Šogad kāds vīrietis esot piesolījis visus tiesas darbiniekus nogalināt.
Vakanču tomēr nav
Zinot, cik lielu un atbildīgu darbu veic tiesas darbinieki, O. Hvostova uzskata, ka atalgojums par to ir neadekvāti zems. Turklāt pēdējo 6 – 7 gadu laikā algas nav mainījušās. Pērn medijos izskanējis, ka tiesas darbiniekiem esot ticis nozīmīgs algas pielikums. Realitātē šis “nozīmīgais pielikums” bijis vien 5 – 10 latu apmērā. Atalgojums pilnīgi noteikti neesot tas, kas tiesā notur vairākumu darbinieku. “Mēs šeit strādājam tāpēc, ka mums patīk savs darbs,” uzsver Oksana.
Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda vidējā alga ir Ls 1388,40 mēnesī (plus piemaksa par kvalifikācijas pakāpi), bet viņa vietniecei Aigai Freimanei – Ls 1272,70. Tiesneši mēnesī saņem Ls 1157 (plus piemaksa par katra attiecīgo kvalifikācijas pakāpi). Toties darbinieku mēnešalgas ir vien Ls 205 – 432 apmērā. Tomēr šobrīd nevienā no Latvijas tiesām nav brīvu vakanču. Pirms neilga laika tika meklēts tiesas sēžu sekretārs, tiesas tulks un tiesneša palīgs.
Uzziņa Tiesu darbinieku pienākumi: * Tiesas priekšsēdētājs vada tiesas iestādes darbu. * Tiesas priekšsēdētāja palīgs organizē un kontrolē darbinieku darbu, pieņem apmeklētājus, tai skaitā tiesas darba organizēšanas jautājumos, sagatavo atbilžu projektus uz sūdzībām, iesniegumiem un priekšlikumiem par tiesas organizatorisko darbu, sagatavo, uzskaita un glabā tiesas priekšsēdētāja rīkojumus. * Kancelejas vadītājs vada un organizē tiesas kancelejas darbu. * Administrators gādā par tiesas materiālo nodrošināšanu, piemērotu telpu iekārtošanu un kārtību tiesā. * Tiesneša palīgs izsniedz lēmumus un spriedumus, sastāda to projektus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus. * Tiesas sekretārs reģistrē dokumentus saņemtās un nosūtāmās korespondences uzskaites žurnālā, reģistrē datus informācijas nesējā un noformē lietu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Vēl pēc tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā viņš veic visas darbības, kas saistītas ar nolēmuma nodošanu izpildei. * Tiesas sēžu sekretāri piedalās tiesas sēdēs un raksta protokolus. * Ziņnesis sagatavo izejošo pastu, nosūta adresātiem tiesas pavēstes, apsūdzības rakstus un citus dokumentus, koordinē ienākošo pastu. * Tulki piedalās tiesas sēdēs, kā arī tulko tiesas dokumentus. * Arhivārs pieņem lietas arhīvā, pieņem glabājamos tiesas dokumentus, pārbauda, vai pieņemto lietu noformējums atbilst tiesību normām, arhīva un lietvedības prasībām, sistematizē pieņemtās lietas. |
