Tiesnesis noraida Gobzema pieteikto noraidījumu LZAP vadītājam Rozenbergam 0
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesnesis šodien noraidīja Saeimas deputāta Alda Gobzema pieteikto noraidījumu Latvijas Zvērināto advokātu padomes (LZAP) vadītajam Jānim Rozenbergam, kurš padomi pārstāv lietā par tās lēmumu izslēgt Gobzemu no advokatūras.
Savu lūgumu Gobzems pamatoja ar to, ka Rozenbergs pārstāvējis nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimeni, tādēļ, Gobzema ieskatā, Rozenbergs atrodas interešu konflikta situācijā, jo lēmumā par viņa izslēgšanu no advokatūras esot atrodamas vairākas atsauces uz iesniegumiem, kurus rakstījusi tieši Bunkus ģimene. Deputāts vairākkārt gan apgalvoja, ka viņam neesot personīgu pretenziju pret Rozenbergu un viņiem esot draudzīgas un koleģiālas attiecības.
Brīdī, kad Gobzems paziņoja, ka viņš vēlās pieteikt noraidījumu Rozenbergam, tiesa viņu informēja, ka šāds iesniegums ir jāiesniedz rakstveida formā, tādēļ tiesas sēdē tika pasludināts 20 minūtes ilgs pārtraukums, kura laikā Gobzems šo iesniegumu uzrakstīja.
Gobzems tiesai arī pieteica lūgumu nopratināt visus LZAP Disciplinārlietu komisijas locekļus.
Šo lūgumu deputāts pamatoja ar to, ka viņam esot informācija, ka 13.novembrī, kad LZAP apgalvo, ka Disciplinārlietu komisijā ir nobalsots par viņa izslēgšanu, neesot notikusi komisijas sēde. Gobzems piebilda, – ja viņš uzskatīs, ka liecinieku sniegtās liecības neatbilst faktiem, tad viņš pieteikšot lūgumu datu izprasīšanai no mobilajiem operatoriem, lai varētu pārliecināties par liecinieku atrašanās vietu 13.novembrī. Tāpat Gobzems pauda pārliecību, ka viņa izslēgšana no advokatūras ir saistīta ar viņa politisko darbību.
Savukārt Rozenbergs tiesā pauda, ka šāds lūgums nebūtu apmierināms, jo tiesai būtu jāvadās pēc lietā esošajiem materiāliem, nevis pēc liecībām. LZAP vadītājs pauda gatavību sniegt atbildes uz sev uzdotajiem jautājumiem, norādot, ka nepieciešamības gadījumā nākamajā tiesas sēdē atbildes sniegt varēs arī LZAP Disciplinārlietu komisijas vadītājs Lauris Liepa. Gobzems gan tiesas pārtraukumā Rozenbergam norādīja, ka gadījumā, ja nākamā tiesas sēdē LZAP pārstāvēs Liepa, tad arī viņam tiks pieteikts noraidījums.
Šodienas tiesas sēdē arī tika uzsākta lietas skatīšana pēc būtības, tiesai uzklausot Gobzema pamatojumus savai prasībai. Savā skaidrojumā tiesai, Gobzems atkārtoja jau iepriekš publiski pausto saistībā ar lietas apstākļiem. Deputāts vairākkārt norādīja, ka, viņa ieskatā, vairākiem Disciplinārlietu komisijas dalībniekiem pastāvējis interešu konflikts un bijušas personīgas intereses, kas mudinājušas tos balsot par viņa izslēgšanu. Gobzems savus argumentus tiesai pauda vairāk nekā pusotras stundas garumā.
Deputāts vairākkārt tiesai norādīja uz to, ka viņa darbības advokatūrai nevar būt radījušas kaitējumu, tāpat viņš atsaucās uz citu Latvijas advokātu darbībām, kas, Gobzema ieskatā, nodarījušas kaitējumus advokāta profesijas prestižam Latvijā.
Deputāts arī uzsvēra, ka strīds par viņa atlaišanu ir “principiāls un personīgs”.
Gobzems aicināja Rozenbergu situāciju atrisināt “miermīlīgā ceļā”, jo, Gobzema ieskatā, tā būtu pareizā rīcība no LZAP vadītāja. Deputāts piebilda, ka, visticamāk, viņš plāno kādā brīdī pieteikt arī morālā kaitējuma kompensāciju. Viņš arī pauda apņēmību tiesāties visās instancēs, norādot, ka ir gatavs lietu “aizvest arī līdz Eiropas Savienības tiesai”.
Savukārt atbildot uz Gobzema argumentiem, Rozenbergs skaidroja kārtību, kādā tiek piemēroti disciplinārsodi. Advokāts uzsvēra, ka LZAP uztur spēkā apstrīdētajā lēmumā pausto argumentāciju.
Rozenbergs norādīja, ka LZAP lēmums tika pieņemts 28.novembrī, jo Advokatūras likumā noteiktie termiņi paredzēja, ka lēmums par disciplinārsoda piemērošanu jāpieņem trīs mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas. Rozenbergs arī atzīmēja, ka viņš personīgi uzskata, ka “28.novembris bija sliktākais laiks vēsturē, kad pieņemt šādu lēmumu, jo bija paredzams, ka Gobzema kungs pārmetīs LZAP jaukšanos politikā”.
Izklāstot notikumu hronoloģiju, Rozenbergs norādīja, ka 28.augustā tika nolemts, ka nepieciešams ierosināt disciplinārlietu pret Gobzemu un dažas dienas vēlāk lēmums arī stājās spēkā. Savukārt 27.novembrī Rozenbergs saņēma Disciplinārlietu komisijas lēmumu un tika pieņemts lēmums nākamā dienā sasaukt LZAP sēdi, lai pieņemtu lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu. Rozenbergs norādīja, ka LZAP bija saņemts Gobzema lūgums par padomes sēdes pārcelšanu, taču, LZAP ieskatā, tie bija Gobzema centieni kavēt lēmuma pieņemšanu.
Tiesas sēdē vēl turpinās lietas izskatīšana pēc būtības.
Jau ziņots, ka Gobzems no advokatūras tika izslēgts pēc savā trešā disciplinārpārkāpuma pēdējo deviņu gadu laikā, skaidrots paziņojumā, ko izplatījusi LZAP un parakstījis Rozenbergs, Liepa, kā arī viņa vietnieks Jānis Lapsa.
Gobzema izslēgšana no advokatūras tika pamatota ar Ētikas kodeksa, likuma “Par tiesu varu” un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ.
Paziņojumā norādīts, ka “advokātam bija jāapzinās, ka tā publiskie izteikumi nepaliks nepamanīti un to vērtējums no ētiskās perspektīvas bija neizbēgams”.
LZAP paziņojumā arī uzsvēra, ka Gobzems ir publiski izteicies par lēmumu izslēgt viņu no advokatūras un savos sociālajos tīklos izplatījis informāciju, kas neatbilst patiesībai.
Tāpat LZAP norādīja, ka nevienam advokātam nav tiesību publiski izklāstīt, kādas personas apmeklē advokātu biroju, kurā advokāts ir praktizējis. Ikviens klients ir tiesīgs paļauties, ka juridiskās palīdzības saturs un pat fakts, ka tas vērsies pēc palīdzības advokātu birojā, paliks noslēpumā. Šādas ziņas advokāts nesniedz pat pēc izmeklētāju vai tiesas pieprasījuma.
Paziņojumā arī uzsvērts, ka “nevienam nav tiesību dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu”. “Nevainīguma prezumpcija ir advokāta darba pamatā, un advokāta pienākums ir rūpēties, ka amatpersonas, žurnālisti un sabiedrība respektē šo nozīmīgo principu. Šī standarta pārkāpums apdraud tiesiskumu un advokāta kā aizstāvja lomu,” norādīja LZAP.
Komentējot Gobzema apgalvojumu, ka viņš no advokatūras izslēgts saistībā ar viņa lomu valdības veidošanas procesā, LZAP uzsvēra, ka šādam apgalvojumam neesot pamata, jo “tieši pēc Gobzema vairākkārtējiem lūgumiem, gan padome, gan disciplinārlietu komisija bija spiesta atlikt lēmumu par lietas ierosināšanu un izskatīšanu”. Lēmums tika pieņemts un apstiprināts likumā noteiktajā trīs mēnešu laikā, skaidroja LZAP.
