Tiesneši: bez paškritikas 9
Tiesneši ir kā vienota, cieši noslēgta ģimene, kas savas melnās avis publiski nekritizē un necieš, ja to dara arī kāds cits. Tas kārtējo reizi pierādījās piektdien notikušajā tiesnešu konferencē.
No tiesnešiem, kuri uzstājās konferencē, nedzirdēja itin nekādu paškritiku, netika aktualizētas nekādas problēmas, kas būtu risināmas pašu tiesnešu spēkiem. Ja vien Tieslietu padomei būtu plašākas pilnvaras un dāsnāks valsts budžeta finansējums, ja vien uzlabotos tiesnešu algošanas sistēma un pieaugtu tiesu darbinieku atalgojums, viss tiesu varā būtu kārtībā, – liecināja teiktās runas.
Pašapmierinātību centās kliedēt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“V”), sakot, ka četru gadu darbības laikā Tieslietu padome, kurā lielākā daļa locekļu ir tiesu varas pārstāvji, izturējusies drīzāk kā tiesnešu arodbiedrība, ne tiesu varas pārraudzītāja. Tā izlikusies neredzam nozares ēnas puses. Viņa norādīja uz sūdzībām, kas saņemtas par dažiem tiesnešiem, kurus tur aizdomās par negodīgu sadarbošanos ar maksātnespējas administratoriem, nepamatoti pieņemot lēmumus par uzņēmumu kontu bloķēšanu. Šādi gadījumi met ēnu uz visu tiesu varu, un Tieslietu padomei būtu aktīvāk jāreaģē. Tāpat kritiku saņēma tiesnešu disciplinārlietu komisija par, iespējams, pārāk maigiem sodiem pārkāpumus izdarījušiem tiesnešiem. Tā, piemēram, pret kādu tiesnesi kopš 2001. gada disciplinārlietas ierosinātas deviņas reizes: piecreiz par tīšu likumpārkāpumu tiesas procesa laikā, trīsreiz par necienīgu rīcību un vienreiz par ētikas rupju pārkāpumu. Tiesnese četrreiz saņēmusi rājienu, vienreiz piezīmi, pēdējā reizē – algas samazinājumu desmit procentu apmērā uz pusgadu. Jājautā, vai tas ir samērīgs sods par tik daudziem regulāriem pārkāpumiem.
Par kopējo tiesneses darba kvalitāti liecina arī tas, ka no pārsūdzētajiem tiesneses lēmumiem civillietās augstāka instance pērn pilnībā atcēlusi 40 procentus. I. Čepāne sacīja: “Satversmē noteiktā tiesnešu neatkarība nenozīmē, ka tiesnesis nav atbildīgs par savu darbu.”
Taču I. Čepānes teikto neviens no tiesnešiem nemēģināja ne analizēt, ne argumentēti apstrīdēt. Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, atskaitoties par gada veikumu, sacīja, ka visi komisijas locekļi strādājuši ar lielu atbildību, iedziļinoties katrā lietā.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) teica: “Tieslietu padomei vajadzētu būt aktīvākai, analizējot gadījumus, kas met ēnu uz visu tiesu varu.”
Konferencē sadūrās viedokļi par Tieslietu padomes lomu un sastāvu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš vienlaikus vada arī Tieslietu padomi, pauda viedokli, ka Tieslietu padomē vajadzētu būt mazāk netiesnešiem, kam I. Čepāne iebilda: darbojoties padomē tikai tiesnešiem, vēl vairāk tiktu stiprinātas viņu korporatīvās saites. I. Bičkovičs vēlāk man skaidroja, ka nepareizi saprasts: padomē nav jādarbojas tikai tiesnešiem, taču politiķiem gan tajā nevajadzētu būt.
I. Bičkovičs teica, ka Tieslietu padomei vajadzētu arī lielāku ietekmi, kad tiek lemts, cik naudas no valsts budžeta piešķirt tiesu varai. Tāpat, izstrādājot normatīvos aktus, kas skar tiesu varu, padomes viedoklis būtu jāprasa jau izstrādes sākumstadijā.
Savukārt G. Bērziņš bilda, ka ar naudu vien visas tiesu varas problēmas nevarēs atrisināt. Tomēr viena no galvenajām Tieslietu ministrijas prioritātēm esot gādāt par tiesu darbinieku algu paaugstināšanu. Runājot par Tieslietu padomes pilnvarām, I. Čepāne teica, ka arī esošās kompetences ietvaros tā varētu darboties pilnvērtīgāk. Piemēram, iesniedzot savus priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos, tos arī pamatot. Arī te I. Bičkovičam bija attaisnojums: nevar iesniegt konkrētu pamatojumu, jo katrs padomes loceklis priekšlikumu var būt atbalstījis cita iemesla dēļ.
Kā viens no Tieslietu padomes uzdevumiem tika minēts arī tiesu kritizējošo publikāciju atspēkošana, nevis rakstos minēto problēmu novēršana. Vienīgais, ko I. Bičkovičs atzina: jāstrādā tomēr tā, lai šādas publikācijas neparādītos. Turklāt Tieslietu padomē sākts izstrādāt vadlīnijas, kā tiesām būtu jākomunicē ar presi.
Uzziņa
Tieslietu padome ir izveidota 2010. gadā. Tās sastāvā ir 15 locekļi – astoņas tiesu varas, izpildvaras un likumdevējvaras amatpersonas un septiņi vēlēti tiesneši. Tiesnešu konferencē tika ievēlēti septiņi tiesneši, kas būs tiesu pārstāvji padomē nākamos četrus gadus.
