Tiešmaksājumu pieaugums – viens eiro gadā. Brisele publisko gaidāmo lauksaimniecības budžetu 0
Nākamajā plānošanas periodā laikā no 2021.līdz 2027.gadam Eiropas Savienības (ES) valstu lauku attīstībai paredzētais finansējums samazināsies par 15%, kas nozīmē Latvijas Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētā ES finansējuma samazināšanos par 147 miljoniem eiro, tikmēr tiešmaksājumu faktiskais pieaugums būs viens eiro gadā.
To paredz šodien publiskotie Eiropas Komisijas priekšlikumi, ar kuriem klajā nāca ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans.
EK priekšlikumi paredz, ka nākamajā plānošanas periodā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu, savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES būs 3,9%.
Savukārt attiecībā uz finansējumu tiešmaksājumiem EK priekšlikumi Latvijai paredz ļoti minimālu maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. Jāatgādina, ka 2013.gada februārī ES Padome lēma, ka neviena no ES dalībvalstīm 2020. gada nesaņems mazāk par 196 eiro par hektāru.
Kā norāda Zemkopības ministrijā (ZM), EK priekšlikums būtiski samazināt finansējumu lauksaimniecībai apdraud Latvijas lauku attīstību
“Ja uz to raugāmies formāli, tas ir labi – atšķirībā no citām dalībvalstīm Latvijai tiešmaksājumu apjoms nav samazināts. Taču šī “nesamazināšana” ir, maigi sakot, ļoti formāla pieeja sen gaidītajai un nepieciešamajai tiešmaksājumu izlīdzināšanai. Saskaņā ar pašreizējo piedāvājumu tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem pieaugs par vienu eiro gadā – ir acīmredzami, ka EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešos maksājumus dalībvalstu starpā, lai Eiropas Savienības lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos,” norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Viņš arī pieblida, ka saskaņā ar jaunajām regulām lauksaimniekiem būs jāievēro vairāk un stingrākas vides un klimata prasības, kas papildus zemajiem tiešmaksājumiem samazinās mūsu zemnieku konkurētspēju.
Kopumā EK publicētais regulu priekšlikums par KLP pēc 2020. gada saturiski, kā izteicies ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans, “nav revolūcija, bet evolūcija” – tas gan attiecas uz nosacījumu izmaiņām, nevis finansējumu, ko plānots ievērojami samazināt, norāda ZM.
Publicētais EK priekšlikums ir pirmais solis, kam sekos ilgas un sarežģītas diskusijas par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam dalībvalstu, EK, ES Padomes un Eiropas Parlamenta starpā. ZM kopā ar lauksaimniekiem turpinās uzstāt uz savām pamatotajām prasībām par Latvijas prioritātēm. Ministrija jau aktīvi diskutē ar nozaru nevalstiskajām organizācijām par nākotnes KLP jautājumiem. ES daudzgadu budžetu apstiprinās, vienojoties visu dalībvalstu vadītājiem.
Uzziņai
Tiešmaksājumi lauksaimniekiem
* 2014. – 2020. atbalsta periodā tiešmaksājumu finansējums Latvijai tika paredzēts 1,7 miljardi eiro.
* Tiešmaksājumu līmenis starp ES dalībvalstīm tiek salīdzināts, visu pieejamo tiešmaksājumu finansējumu dalot ar potenciāli atbalsttiesīgiem hektāriem.
* Iepriekšējā periodā, lai aprēķinātu tiešmaksājumu apjomu, valstīm par pamatu tika ņemti 2009. gada potenciāli atbalsttiesīgie hektāri. Taču, ņemot vērā hektāru pieaugumu, faktiski Latvijas tiešmaksājumu līmenis ir zemāks.
