Tiešmaksājumi lauksaimniekiem augs. Jaunums – 30% zaļināšanas maksājums 15
Tiešajos maksājumos no nākamā gada lauksaimnieki saņems zaļināšanas maksājumu 30% apjomā, kas ir jaunums salīdzinājumā ar iepriekšējo posmu. Kā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotā informācija, provizoriski saimnieki saņems 92 eiro/ha, tostarp 58 eiro/ha ir vienotais platību maksājums (VPM), bet 34 eiro/ha – zaļināšanas maksājums. Pakāpeniski līdz 2020. gadam tiešmaksājumu apjoms palielināsies, sasniedzot 150 eiro/ha, no tā zaļināšanas maksājums plānots 57 eiro/ha. Tiesa, ne visiem saimniekiem ir izpratne par zaļināšanu.
Jābūt labā stāvoklī
ZM valsts sekretāra vietniece, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta vadītāja Rigonda Krieviņa skaidro, ka no nākamā gada stāsies spēkā nosacījums, ka zemi pārsvarā izmanto lauksaimnieciskai darbībai. Atbalsts pienāksies par aramzemi ar ilggadīgiem zālājiem, ilggadīgiem stādījumiem un īscirtmeta atvasājiem un zemei jābūt labā lauksaimniecības stāvoklī.
Atbalstu varēs saņemt tie saimnieki, kas ražo vai audzē lauksaimniecības produktus, uztur zālājus ganīšanai piemērotā stāvoklī un uztur aramzemi kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī. Viena no izmaiņām – zālāji būs jānopļauj un jāsavāc divreiz, nevis tikai vienu reizi kā agrāk. Projektā iecerēts to izdarīt līdz 15. jūlijam un 30. septembrim, tomēr šie datumi vēl var mainīties. Zālāju zelmenī nedrīkstēs būt invazīvo sugu augi, latvānis aizliegts pilnībā. Saimniecībām, kas lielākas par 10 ha, būs jāievēro zaļināšanas prakses – kultūraugu dažādošana, ekoloģiski nozīmīgas platības.
Zaļināšanas maksājumu varēs saņemt lauksaimnieki, kas tiesīgi saņemt VPM un par hektāriem, kurus izmanto bioloģiskajai ražošanai vai veic videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. Kultūraugu dažādošana, audzējot vismaz divus kultūraugus, būs jāievēro saimniecībām, kas apstrādā no 10 līdz 30 ha aramzemes, bet saimniecībām, kuru aramzemes platība ir lielāka par 30 ha, ik gadu būs jāaudzē vismaz trīs kultūraugi. Tāpat saimniecībām, kas ir lielākas un apstrādā vairāk nekā 15 ha aramzemes, 5% no tās būs jāatvēl ekoloģiskas nozīmes platībām. Saimniecībā nedrīkstēs uzart ekoloģiski jutīgos zālājus – ES nozīmes biotopus. Prasību neizpildes gadījumā sankcijās varēs piemērot līdz pat 125% no zaļināšanas maksājuma.
Mazajiem visgrūtāk
Ekoloģiskas nozīmes platību nodrošināšanai ieskaitīs laukmalas, buferjoslas, koku un krūmu grupas, papuves, dižkokus, dižakmeņus, alejas, dīķus, arī starpkultūras. Šis varētu būt viens no sarežģītākajiem pasākumiem administrēšanas ziņā, secina nozares eksperti. Arī paši zemnieki atzīst – aizvien vēl nav skaidrības par to, kā tas reāli darbosies. “Zemniekiem un mazajiem ražotājiem, kam jāpilda zaļināšanas un ekoloģiski nozīmīgu platību prasības, jeb ekofokusa prasības, tās ir diezgan nesaprotamas. Vidzemē un daļā Latgales daudzas saimniecības ir mežu zonā, tomēr tās neatbrīvo no ekofokusa prasībām, un tas ir nepareizi,” skaidro LOSP valdes locekle Aija Balode. Viņa uzskata, ka šīs prasības ir pārspīlētas un nereti vien notiek atsauce uz Briseli, neņemot vērā reālo situāciju.
Arī Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja atzīst, ka ir grūti iztēloties, kā praktiski, piemēram, saimniecība ar 32 ha, kas līdz šim audzēja vienu vai divus kultūraugus un ievēroja normālu augu maiņu, no nākamā gada audzēs trīs kultūraugus un 5% no platības jeb 1,6 ha atstās papuvē vai kā neapstrādātu laukmalu. “Mums Latvijā šādu mazu saimniecību ir ļoti daudz un tieši tām jaunās prasības ieviest būs visgrūtāk. Tām zaļināšanas pasākums izmaksās ļoti dārgi un ieguvums videi būs ļoti apšaubāms tāpēc, ka pasākumi ir vairāk piemēroti citām – vecajām Eiropas valstīm. Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāsāk izpēte šajā jautājumā, lai mums būtu pamatoti rezultāti turpmākām sarunām ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem un lai Eiropas Komisijā sasteigti pieņemtās prasības, kas Latvijas apstākļiem nav piemērotas, tiktu mainītas,” uzskata M. Dzelzkalēja.
Būs jāpierāda
Lai atsijātu tos, kam nepienākas maksājumi, veidos tā saucamo negatīvo sarakstu, kur iekļaus nekustamo īpašumu un lidlauku pārvaldītājus, pastāvīgu sporta un atpūtas laukumu pārvaldītājus, dzelzceļa pakalpojuma sniedzējus un hidrotehnisko būvju pārvaldītājus. Aktīvā lauksaimnieka nosacījumi būs jāievēro tiem saimniekiem, kas tiešmaksājumos saņem 5000 eiro un vairāk. Šiem saimniekiem būs jāpierāda, ka lauksaimnieciskās darbības ieņēmumi veido trešdaļu no kopējiem ieņēmumiem, bet tiešmaksājumi veido vairāk nekā 5% no nelauksaimniecības ieņēmumiem. Ieņēmumi no produktu pārstrādes drīkst būt tikai no pašu saimniecībā iegūtu produktu pārstrādes.
Tiešmaksājumus nevarēs saņemt par platībām, ko izmanto nelauksaimnieciskām darbībām. Tiem, kas saņem tiešmaksājumos vairāk nekā 150 tūkstošus eiro, piemēros 5% maksājumu samazinājumu. Savukārt finanšu disciplīnas samazinājums skars tos zemniekus, kas tiešmaksājumos saņem virs diviem tūkstošiem eiro.
