Tieslietu padome atbalsta Bordāna ideju par ģenerālprokurora izvēli 0
Tieslietu padome šodien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) grozījumus likumā, kas atbrīvo Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju no pienākuma izvēlēties ģenerālprokurora amata kandidātu un tā vietā kandidāta izvēle būs uzticēta padomei atklātā konkursā.
Citi Tieslietu ministrijas un ministra Jāņa Bordāna (JKP) priekšlikumi ģenerālprokurora amata kandidāta atlases procesa pilnveidošanā raisīja diskusijas un atbalstu neguva.
Padomes lēmumam ir rekomendējošs raksturs un jebkurā gadījumā grozījumi vēl tiks izskatīti Saeimā. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde par šiem grozījumiem jau paredzēta trešdien, 18.decembrī.
Bordāns pēc padomes sēdes žurnālistiem teica, ka turpinot darbu pie likuma grozījumiem, ministrija ņemšot vērā padomes secinājumus, turklāt kā jau minēts darbs turpināsies Saeimā, kur deputātiem noteikti būs savi argumenti un, iespējams, arī papildus priekšlikumi.
Ministrs pauda gandarījumu, ka padome pamata piedāvājumu ir akceptējusi, proti, kandidātu Saeimai pēc atklāta konkursa beigām izvirzīs Tieslietu padome. “Debates bija par kandidātu atlases kārtību un acīmredzot šajā jautājumā debates kā jau minēts varētu turpināties jau Saeimā,” piebilda ministrs.
Padome šodien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka padome uzklausa ģenerālprokurora amata kandidātu, izvēlas piemērotāko un virza apstiprināšanai uz Saeimu. Padomes akceptētie TM grozījumi paredz, ka kandidāta meklēšana notiks atklātā konkursā, taču padome neatbalstīja priekšlikumu, ka tai jāizveido ekspertu komisija, lai izvērtētu kandidāta piemērotību ģenerālprokurora amatam.
Lielākās diskusijas raisīja TM priekšlikums, kas paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt arī personu, kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā.
Atsevišķi padomes locekļi norādīja, ka šādā gadījumā par ģenerālprokuroru var iecelt personu, kura nav likusi tiesneša vai prokurora eksāmenus, līdz ar to ir apšaubāma šādas personas spējas vadīt prokuratūru.
“Ja jūs gatavi ielikt cilvēku, kurš nav strādājis tiesu varā, tad tas ir diezgan interesants revolucionārs priekšlikums,” uzsvēra viens no padomes locekļiem, pašreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Cits padomes loceklis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns oponēja, ka mācībspēks pat ar 15 gadu pieredzi “nevar būt blakus prokuroram un tiesnesim.” “Kāpēc šodien izdomāts ielikt advokātus un mācībspēkus? Nu ja jūs gribiet mainīt prokuratūras pakļautību izpildvarai, tad mainiet likumu,” ironizēja Stukāns.
Tāpat atsevišķi padomes locekļi argumentēja, ka patlaban saskaņā ar likumu tiesu varai piederīgas augstas amatpersonas ieceļ no konkrētajā institūcijā strādājošo amatpersonu vidus nevis ārpuses. Tā tas, piemēram, ir ar AT priekšsēdētāju.
Padomes locekle, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe (JKP) savukārt oponēja, ka sistēmai izvēloties priekšniecību tikai no iekšienes, tai nebūs vēlēšanās mainīties. Viņa norādīja, ka patlaban arī vairāku specdienestu priekšniekus var iecelt no ārpuses, nevis tikai no šo dienestu amatpersonām, tāpēc minētais priekšlikums ir atbalstāms, jo paplašina kandidātu loku. Ja Saeima akceptēs TM virzītos grozījumus, tad Tieslietu padome jau lemšot, kurš būs piemērotākais kandidāts.
Strīķei piekrita arī tieslietu ministrs, kurš argumentēja, ka saskaņā ar ministrijas piedāvāto risinājumu kandidātus vērtētu speciāla komisija un gala lēmumu pieņemtu Tieslietu padome. Advokāti un mācībspēki tikai paplašinātu kandidātu loku, taču ministrs noliedza, ka viņam jau tagad būtu “padomā kāds akadēmiķis”, kuru virzīt kā ģenerālprokurora amata kandidātu.
Lai arī padome neatbalstīja TM priekšlikumu, ka kandidēt varēs advokāti un akadēmiskais personāls, vienlaikus padome akceptēja priekšlikumu, ka kandidēt varēs daudz plašāks tiesnešu un prokuroru loks. “Es aicināšu prokurorus un tiesnešus saņemt drosmi, atrast sevī līdera spējas un pieņemt izaicinājumu izvirzīt savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam,” pēc padomes sēdes žurnālistiem uzsvēra Bordāns.
Jau ziņots, ka TM virzītos grozījumus likumā, lai mainītu kārtību, kādā amatā tiek virzīts ģenerālprokurora amata kandidāts iepriekš kritiski vērtēja Ģenerālprokurora padome.
Bordāns uzskata, ka ģenerālprokurora amata pretendentu atlases kārtībai būtiski jāatšķiras no tās, kāda tā ir bijusi līdz šim. Ģenerālprokurora amata piemērotākā kandidāta izvēle ir jānodod koleģiālai institūcijai – Tieslietu padomei.
Viņa priekšlikums izmaiņām Prokuratūras likumā paredz, ka pretendents savu kandidatūru piesaka personīgi bez starpniekiem. Savukārt Tieslietu padome izveido pretendentu vērtēšanas komisiju un nosaka vienotus kritērijus. Tad komisija novērtē visus pretendentus un virza tos izskatīšanai Tieslietu padomē. Pēc tam padome piemērotāko kandidātu virza uz Saeimu apstiprināšanai amatā.
TM uzskata, ka pēc sākotnējās viedokļu apmaiņas jau esot skaidrs, ka pret izmaiņām neesot iebildumu pēc būtības, un esot nepieciešamas izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanās procesā, nododot nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēli koleģiālas institūcijas – Tieslietu padomes – rokās.
Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc AT priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.
Tāpat likums paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, AT tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā desmit gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.
Nākamgad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Bičkovičam – 15.jūnijā un Ērikam Kalnmeieram – 11.jūlijā.
Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora pilnvaras izbeigsies nākamā gada jūlijā, TM aicina savlaicīgi izdarīt izmaiņas, lai Tieslietu padome varētu uzsākt atlases procesu un Saeima varētu iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru, kura atlasē būtu piemērota jaunā kārtība.
