Tieslietu ministrs Lāns vēlas pārtraukt tiesiskās palīdzības līgumu ar Krieviju: “Mums nevar būt saistības ar agresīvu valsti” 25
Igaunijai ir tiesiskās attiecības civillietās, ģimenes un krimināllietās ar Krieviju, jo tā parakstījusi līgumu ar Krieviju par juridisko palīdzību. Harju apriņķa tiesa pagājušajā gadā no Krievijas tiesu sistēmas saņēma 22 juridiskās palīdzības lūgumus. Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lāns sacīja, ka līgums ar Krieviju ir jāpārtrauc, vēsta err.ee.
“Papildus lūgumiem par lēmumu atzīšanu ir arī lūgumi par spriedumu izsniegšanu,” sacīja Harju rajona tiesas tiesnesis Kajs Hērmans, piebilstot, ka tie ir saistīti ar ģimenes lietām, piemēram, alimentiem un finansiālām prasībām starp uzņēmumiem.
Tas nenozīmē, ka Igaunijas tiesas tieši īsteno Krievijas tiesu lēmumus. Igaunijas tiesai ir tiesības noteikt, vai Krievijas tiesa ir ievērojusi taisnīgas tiesas principus.
“Īpaši jānoskaidro, vai atbildētājam tika dota iespēja vispār piedalīties procesā: vai viņš ir informēts, ka pret viņu ir uzsākta tiesvedība, un vai viņam tika dots pietiekami daudz laika, lai sniegtu atbildi. Tiesas nolēma neatzīt un neatļaut izpildi, ja procesos netika ievērotas atbildētāja tiesības,” sacīja Hērmanda.
Līguma izpilde ir bijusi problemātiska pretējā virzienā; Krievija ne vienmēr izpilda Igaunijas nolēmumus.
“Līdzīgi, runājot par tiesas dokumentu starptautisko izsniegšanu, Igaunijas tiesas paļaujas uz ārvalstu tiesu rīcību. Diemžēl jāatzīst, ka mijiedarbība ar Krieviju parasti bija laikietilpīga. Šobrīd tas joprojām ir laikietilpīgs darbs, jo tas ir ļoti nozīmīgs,” Hermands teica.
Lāns Ārlietu ministrijai ierosināja apturēt 1993.gadā Maskavā parakstīto līgumu ar Krieviju par juridisko palīdzību.
“Par šo juridiskās palīdzības līgumu uzzināju pirms dažām dienām, un mans viedoklis ir nepārprotams: mums nevar būt saistības ar agresīvu valsti. Ne ekonomisku, ne draudzīgu, ne juridisku saišu. Mēs nosūtījām vēstuli Ārlietu ministrijai pagājušās nedēļas beigās, interesējoties par viņu nostāju šajā jautājumā. Šāds līgums, manuprāt, būtu pēc iespējas ātrāk jālauž,” sacīja Lāns.
Tā kā par šiem līgumiem ir atbildīga Ārlietu ministrija, ārlietu ministram būtu jāierosina valdībai līgumu lauzt. Ārlietu ministrs Marguss Tsahkna no komentāriem atteicās.
Arī bijušais tieslietu un ārlietu ministrs Urmass Reinsalu atbalsta tiesiskās palīdzības līguma ar Krieviju pārtraukšanu un uzskata, ka parlaments varētu rīkot ārkārtas sēdi, lai balsotu pret to.
“Ja es būtu ārlietu ministrs, ārpolitiskais vērtējums būtu tāds, ka mums ir saprātīgi noturēt pēc iespējas zemāku mijiedarbību ar Krievijas Federāciju, un es atbalstu šī līguma pārtraukšanu,” sacīja Reinsalu.
“Es domāju, ka nepieciešamības gadījumā parlaments var noturēt papildu vai ārkārtas sēdi, un mums nav nekādu šķēršļu. Ja valdība izvēlēsies atteikties no šī līguma, mēs noteikti atbalstīsim šo ierosinājumu,” piebilda Reinsalu.
Taču tiesiskās palīdzības līguma ar Krieviju pārtraukšana netraucētu Igaunijas tiesām atzīt Krievijas spriedumus, kas nozīmē, ka situācija būtiski nemainītos.
