Tieslietu ministrija pēc“Latvijas Avīzes” raksta skaidro par prēmijām 17
Atsaucoties uz laikrakstā “Latvijas Avīze” šī gada 16. janvārī publicēto Lato Lapsas rakstu “Ministrijā tik daudz piemaksu, ka nespēj apkopot”, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs sniedz šādu komentāru.
Pirmkārt, skaitliski lielāko daļu izmaksu par papildu atlīdzību ministrijā veido piemaksas par īslaicīgā prombūtnē (komandējums, saslimšana, atvaļinājums) esošā darbinieka aizvietošanu. Tāpēc Lato Lapsam sniegtajā atbildē minētais izmaksu skaits varētu radīt priekšstatu par nesamērīgi lielu piemaksas apjomu Tieslietu ministrijā. Neskatoties uz to, ka šīs piemaksas skaits ir lielākais, jo ministrijas darbinieki (aptuveni 220 darbinieki) brauc komandējumos, slimo, dodas atvaļinājumos, šī piemaksa veido ļoti nenozīmīgu amatpersonas ienākuma daļu. Proti, šādas piemaksas apmērs ministrijā ir noteikts 5 % apmērā no darbinieka, kas aizvieto prombūtnē esošo darbinieku, mēnešalgas, un, ja aizvietošana ir, piemēram, 2 darba dienas un mēnesī ir 22 darba dienas, tad faktiski darbiniekam izmaksātās piemaksas apmērs ir tikai 0.45% no mēnešalgas.
Otrkārt, Lato Lapsa, vēršoties Tieslietu ministrijā, lūdza sniegt detalizētu un pēc saviem kritērijiem izvēlētu informāciju par katru izmaksāto piemaksu laika periodā no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. novembrim. Informācija pēc pieprasītajiem kritērijiem attiecīgajā apjomā ministrijā netiek automatizēti uzskaitīta grāmatvedības sistēmā (sistēma ir veidota, lai nodrošinātu informācijas apriti ar Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi un citām valsts institūcijām), tāpēc informācijas apkopošana atbilstoši iesniedzēja noteiktiem kritērijiem prasa papildu manuālu apstrādi, kas nozīmē, ka šī informācija ir vai nu jāpārraksta vai jāpārkopē (katrs ieraksts atsevišķi). Šādas informācijas sagatavošana ir nesamērīga ar ministrijai pieejamiem resursiem.
Treškārt, jāpiebilst, ka jaunais Valsts pārvaldes reformu plāns paredz valsts resursu optimizāciju, ieskaitot darbinieku skaita samazināšanu un amata funkciju pārskatīšanu. Papildus, analizējot iespējamos Valsts pārvaldes reformu plāna ieviešanas pasākumus, esam secinājuši, ka arī īslaicīga aizvietošana nav lietderīga, un darbinieku finansiālais ieguvums (piemaksa) ir niecīgs, bet patērētais administratīvais resurss būtisks. Tāpēc no šā gada ministrija uzsāka praksi neaizvietot darbiniekus, kas atrodas prombūtnē līdz trīs darba dienām (izņemot vadītājus, kurus nepieciešams aizvietot, lai nodrošinātu struktūrvienības un iestādes darbības nepārtrauktību).
Esam centralizējuši arī IT sistēmas, jo ik pa laikam parādās amati, kas ir ļoti dārgi, lai tos algotu un tirgū tie ir pieprasīti, kā arī grūti atrodami, tāpēc nodrošinām resorā tādas funkcijas, ar kurām centrālais aparāts un iestādes varētu nenodaroties, bet nodarboties ar uzdevumiem, kas ietilpst to tiešajos pienākumos.
Jau agrāk optimizācijas nolūkos esam apvienojuši iestādes – Valsts valodas centram 2009. gadā tika pievienota valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas centrs”.
Esam pārgājuši uz elektronisko vidi, mazinot birokrātiju, ietaupot laiku un cilvēkresursus.
Arī ministrijas ietvaros, ja no darbavietas aiziet kāds cilvēks, mēs sākotnēji pārskatām, vai bez šī amata ir iespējams iztikt, pārdalot funkcijas, vienkāršojot iekšējās procedūras. Tādā veidā tiek ietaupīti līdzekļi atlīdzībai, un ir iespējams finansiāli motivēt tos darbiniekus, kuri ir gatavi pārmaiņām, gatavi darīt vairāk un efektīvāk.
Ministrijā ir ieviesta atlīdzības sistēma, kura katru gadu tiek pārskatīta. Esam atgriezušies pie atvaļinājumu pabalstiem, kas krīzes laikā mums nebija.
Papildus Tieslietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, kas strādās pie idejas par ekspertīžu iestāžu apvienošanu ar mērķi ietaupīt valsts resursus un izveidot vienu centrālo iestādi.
Ņemot vērā iepriekšminēto, ministrijai nav lietderīgi izmantot pieejamos cilvēkresursus šāda apjoma darba veikšanai.
Ceturtkārt, atbildē žurnālistam tika sniegts aptuvenais ministrijas darbinieku un izmaksātās papildu atlīdzības skaits par konkrēto laika periodu, jo šajā laika periodā darbinieku skaits nav bijis pastāvīgs.
Piektkārt, ministrija nekad nav slēpusi informāciju par izmaksātajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām. Runājot par konkrēto gadījumu, piedāvājām iespēju saņemt informāciju mazākā apjomā – precizējot informācijas apjomu, kas tiek/tika prasīts par katru papildus izmaksāto atlīdzību, vai saņemt informāciju pilnā apjomā, bet par atsevišķām personām pēc Lato Lapsas izvēles. Ministrija uzskatīja, ka šādā veidā gan Lato Lapsa varēs novērtēt izmaksu pamatotību, gan netiks būtiski traucēta ministrijas darbība un darbinieku noslodze. Diemžēl ministrijas piedāvājumu un apsvērumus Lato Lapsa kategoriski noraidīja.
Informāciju par izmaksātajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām iepriekš esam snieguši arī citiem medijiem.
Tieslietu ministrija joprojām ir gatava sniegt Lato Lapsam informāciju, ja tas ir samērojams ar ministrijas patērētajiem resursiem un saprātīgiem termiņiem.
