Tieslietu ministrija bremzē cīņu pret sarunātajām spēlēm 0
Tieslietu ministrija (TM) pašlaik ir vienīgā, kas neuzskata, ka vajadzīgas likuma izmaiņas cīņā pret tā saucamajām sarunātajām spēlēm Latvijas profesionālajā sportā, trešdien tika secināts Saeimas Aizsardzības komisijas sēdē.
Uz sēdi bija uzaicinātas daudzas no iesaistītajām pusēm un lielākā daļa no tām uzskatīja, ka Krimināllikumā (KL) nepieciešams jauns formulējums, lai tiesībsargājošajām pusēm būtu ierocis cīņā pret spēļu rezultātu sarunāšanu.
Kā izteicās Latvijas Basketbola līgu direktore Lāsma Zandere, Latvijas Basketbola savienība (LBS) saistībā ar sarunātajām spēlēm bija vērsusies policijā, bet pirms pāris dienām saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu.
“Mūsu uzkrātā pieredze ir minimāla,” atzina Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Gatis Gudermanis. “Bija pāris lietas aptuveni 2005.-2007.gadā, kas beidzās bez rezultātiem, bet pašlaik mūsu lietvedībā ir divi kriminālprocesi – viens par krāpšanos un otrs par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu.”
Gudermanis izteica viedokli, ka pantu par krimināllikuma krāpšanu ir apgrūtinoši piemērot, turklāt atgādināja, ka pavisam nesen arī Igaunijā tiesa attaisnoja spēļu sarunāšanā apsūdzētus futbolistus, secinot, ka sarunāšana ir notikusi, bet viņus nevar saukt pie atbildības par krāpšanu.
Kā zināms, 11 komandas Narvas “Trans” spēlētāji bija apsūdzēti par krāpniecību lielos apmēros, kā arī darbošanos bandā. Viņiem draudēja līdz pat 12 gadu cietumsods, jo laika posmā no 2011.gada jūnija līdz 2012.gada novembrim spēlētāji esot sarunājuši 17 mačus, tiekot pie vairāk nekā 108 000 eiro.
Tiesa, prokuratūra lēmumu vēl var pārsūdzēt.
“Pēdējos piecos gados šajā jautājumā bijuši tikai divi kriminālprocesi,” piebilda arī Ģenerālprokuratūras pārstāvis Gatis Doniks. “Nepieciešams padarīt vieglāku ceļu kā personas saukt pie atbildības. Prokurori pašlaik jūtas nedroši, lai ar šādu likumu dotos uz tiesām un uzturētu apsūdzības.”
To visu noraidīja TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, uzsverot, ka Eiropas Parlamentā speciāla komisija secinājusi, ka valstu krimināllikumos jau pastāv ļoti daudzi panti, kurus var piemērot.
“Tā kā mums pašlaik uzsākti vien divi procesi, nevaram apgalvot, ka esošie panti nestrādā. Jāsaprot, kādi bijuši argumenti, kāpēc citos gadījumos procesa uzsākšana atteikta. Šobrīd mums šajā jautājumā nav tiesu prakses, tāpēc TM ir ļoti piesardzīga pret atsevišķa panta izveidošanu krimināllikumā,” uzsvēra Gratkovska, skaidrojot, ka, ja spēļu sarunāšanai tiktu veltīts atsevišķs Krimināllikuma pants, neatkarīgi no darbību smaguma vainīgie vienmēr saņemtu identisku sodu.
Daudzi no sēdes viesiem atsaucās uz KL 199.pantu jeb komerciālo uzpirkšanu, bet Gratkovska uzsvēra, ka tas nav vienīgais piemērojamais.
“Jautājums policijai ir, kāpēc tā atsaka uzsākt procesus. Ja izveidotu atsevišķu pantu par krāpšanos sportā, pirmais jautājums rodas, vai tā ir tikai krāpšanās. Varbūt tur ir arī kukuļdošana, komerciālā uzpirkšana vai daudzu citu pantu sastāvi, kas šobrīd jau ir likumā. Katrs no viņiem šobrīd novērtēts ar dažādiem sodiem, bet, ja izveidojam vienu atsevišķu pantu, visām šīm darbībām būs viens sods – iespējams, būs izdarītas kādas darbības, kas šobrīd var tikt sodītas ar bargāku sodu, pēc jaunā panta atbildības līmenis būs mazāks. Protams, ja tāds pats būs nepieciešams un būs kādas darbības, kas šobrīd nav nosegtas, varam veidot jaunu pantu, bet ļoti precīzi jāsaprot praksē, kā trūkst.”
TM aprēķinājusi, ka šobrīd par spēļu sarunāšanu ir vismaz septiņi panti, ko piemērot.
“Cik mēs rēķinājām un esam diskutējuši, mums šķiet, ka panti ir dažādās jomās un atkarībā no izdarītā tiek piemērota atbildība – krāpšana, kukuļošana gan privātā sektorā, gan valsts amatpersonu līmenī, krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, dokumentu viltošana un vēl citi,” teica Gratkovska.
Tikmēr advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš pārstāv gan Latvijas Futbola federācijas (LFF), gan Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) intereses, uzsvēra, ka pasaules līmenī spēļu sarunāšana tiek uzskatīta par tikpat nozīmīgu sodu kā cilvēku tirdzniecība vai narkotiku tirdzniecība.
“Šobrīd KL var izmantot kā pārejas līdzekli, bet tiesu prakse neradīsies, ja nebūs likumdošanas,” teica advokāts. “UEFA vēlas, lai Latvijā būtu skaidrs un saprotams regulējums, ka par sporta spēļu rezultātu manipulēšanu iestājas kriminālatbildība. Likumā jāparedz, kādas darbības saprotam ar sporta rezultātu manipulēšanu, kādas personas ir par to atbildīgas un kāds sods. Ja tas ir noteikts, iestājas arī preventīva nozīme un cilvēks padomās, vai to darīt vai nē,” par likuma uzlabošanu sarunā ar aģentūru LETA stāstīja Vārpiņš. “Personas, kas nelikumīgi manipulē ar rezultātiem, grauj jebkura sporta veida autoritāti. Tas ir ne tikai mantiskais nodarījums, bet daudziem cilvēkiem arī psiholoģiskajā sfērā, jo ir tādi, kas par sportu ceļas un krīt.”
“Šobrīd ir apgrūtinoši strādāt ar šiem noziegumiem, jo pants īsti neatbilst. Jā, ir darbības, kuras var kvalificēt, bet pie tā ir kārtīgi jāpiestrādā. Ir arī lieta, kurā izmeklētājs savu darbu padarījis, bet prokuratūra baidās strādāt tālāk, aizbildinoties, ka likumdošana ir nepietiekama,” teica advokāts, sakot, ka iestājas tāds kā apburtais loks – tiesībsargājošās instances nedara pietiekoši daudz, bet paralēli tiek teikts, ka neko nevajag mainīt, jo nekas nenotiek.
Kā stāstīja Vārpiņš, UEFA nav saprotams, kā iespējams, ka Latvijā gandrīz gadu izmeklē šādu nodarījumu, kam viņi iesnieguši piedarījumus, bet lieta beidzas bez rezultātiem. “UEFA bija gatava šo problēmu skaļi paust Eiropas līmenī, tomēr, manuprāt, šī sēde ir pirmssākums, ka process sakustējies.”
Spānijas augstākās futbola līgas (“La Liga”) godīgas spēles uzraugs Manuels Kvintanars sēdē izteicās, ka viņu valstī īpašs pants par krāpšanu izveidots 2010.gadā un kopš tā laika valstī bijuši pieci kriminālprocesi.
Savukārt totalizatoru likmju monitoringa kompānijas “Federbet” ģenerālsekretārs Frančesko Baranka atzina, ka iepriekšējā vasara šajā jautājumā bijusi dramatiska, jo spēles iespaidotas visos līmeņos.
“Pirms trim nedēļām Portugālē pat tika nospēlēts “spoku mačs” – laukumā devās cilvēki, kas izlikās par futbolistiem, lai tikai tiktu nopelnīta nauda,” stāstīja Baranka. “60% Eiropas valstu nav atbilstoša likuma regulējuma, bet nepieciešams rīkoties nekavējoties.”
Tāpat sporta organizāciju pārstāvji deputātiem uzsvēra, ka spēļu uzpirkšana kropļo jaunatnes sportu pašā tā saknē un tā ir samilzusi problēma, it īpaši futbolā. Tāpēc, mainot likumu, arī pašas organizācijas varētu vairāk palīdzēt policijai apkarot šādas nelegālas aktivitātes sportā.
Kopumā sēdes locekļi palika bez konkrēta lēmuma pieņemšanas, tomēr Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) lēma Krimināltiesību politikas apakškomisijai iesniegt Vārpiņa iesniegtos priekšlikumus, ko izstrādājusi krimināladvokātu biedrība. Tāpat Latkovskis solīja lūgt iekšlietu un tieslietu ministru politiskos atbalstus šajā jautājumā.
“Lai arī komisijas sēdē no Tieslietu ministrijas puses izskanēja viedoklis, ka Krimināllikums pret šādām noziedzīgām darbībām strādā un problēma ir galvenokārt tā piemērošanā, komisijas deputāti tomēr uzskata, ka ir pietiekams pamats, lai rosinātu izmaiņas,” uzskata Latkovskis. “To apliecina sēdē dzirdētās vairāku profesionālā sporta organizāciju un tiesībsargājošo iestāžu bažas par nepietiekamo regulējumu, lai efektīvi cīnītos pret nelegālām sporta totalizatoru aktivitātēm un spēļu rezultātu pasūtīšanu, kā arī, lai pasargātu jaunos sportistus no negatīva priekšstata par profesionālo sportu mūsu valstī.”
Aizsardzības komisija rosinās Krimināllikumā ieviest jaunu pantu par oficiālu sporta pasākumu prettiesisku ietekmēšanu. Grozījumi par konkrētu personu uzpirkšanu vai citādu prettiesisku ietekmēšanu nolūkā manipulēt ar sporta rezultātiem paredzētu cita starpā brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Savukārt sportistiem un citiem iesaistītajiem, saņemot materiālu labumu par šādām nelegālām aktivitātēm, draudētu tostarp brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, norāda komisijas priekšsēdētājs.
