Tiesību eksperti noraidoši vērtē “oligarhu lietas” materiālu publiskošanu 6
Lai cik ļoti kādam nepatiktu “oligarhu sarunu” dalībnieki, arī viņiem ir tiesības, tādēļ no juridiskā viedokļa nebūtu pareizi publiskot izbeigtās krimināllietas materiālus – tā uzskata tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji. Tādēļ Saeimas deputāti pagaidām nesteidz šādu iniciatīvu virzīt uz priekšu.
Saeimas Juridiskās komisijas darbakārtībā pašlaik ir divi likumprojekti par oligarhu lietas materiālu publiskošanu, kuri atšķiras vien niansēs. Edvarda Smiltēna un citu Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātu sagatavotais projekts paredz, ka Ģenerālprokuratūrai būtu jāpublisko pilnīgi visi šīs lietas materiāli.
Savukārt Andreja Judina un citu “Vienotības” pārstāvju priekšlikums ir publicēt deklasificētos operatīvās lietas materiālus, un tas būtu jādara Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
“Gadiem ilgi vērienīgos apmēros tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi, lai izmeklētu oligarhu lietu, bet tā ir beigusies ne ar ko. Tādēļ aicinām publiskot visus kriminālprocesa materiālus, tajā skaitā audioierakstus interneta lapā “prokuratura.lv”, lai sabiedrība redz, kā dzīvē izskatās valsts nozagšana,” savu projektu pamatoja Smiltēns.
Savukārt Judins norādīja, ka respektē tiesībsargājošo iestāžu lēmumu izbeigt kriminālprocesu, bet, viņaprāt, sabiedrībai ir tiesības uzzināt, kādā veidā amatpersonas diskutē par valstisku lēmumu pieņemšanu, tostarp citu amatpersonu iecelšanu amatā vai atstādināšanu. Vienlaikus Judins sagatavojis arī grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ļautu žurnālistiem iepazīties ar pabeigto krimināllietu materiāliem.
Atzinumus par šiem ierosinājumiem Juridiskā komisija lūgusi Ģenerālprokuratūrai, KNAB, Tiesībsarga birojam, Zvērinātu advokātu kolēģijai un Tieslietu ministrijai, bet tie visi lielākoties bija negatīvi. Ekspertu ieskatā oligarhu sarunu publiskošana būtu pretrunā tādiem konstitucionālajiem tiesību principiem kā nevainīguma prezumpcija un privātās dzīvas neaizskaramība.
“Konkrētais kriminālprocess tika izbeigts iesaistīto personu reabilitējošu iemeslu dēļ. Vienā gadījumā netika saskatīts noziedzīgā nodarījuma sastāvs, citā neizdevās gūt pierādījumus konkrētās personas vainā,” norādīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Sandra Kerno.
Tiesības iepazīties ar izbeigtās lietas materiāliem ir tiesību zinātniekiem, tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī konkrētajā kriminālprocesā iesaistītajām personām. “Šīs lietas materiālu apjoms bija 117 sējumi, un rodas jautājums, cik daudzi cilvēki būs gatavi tos visus izlasīt un izanalizēt,” teica prokuratūras pārstāve.
“Konstitucionālie tiesību principi ir jāievēro. Mēs nevaram vadīties no politiskiem apsvērumiem, varam vadīties tikai no juridiskajiem argumentiem un likuma. Un no likuma viedokļa visas sarunas, ko amatpersonas veic ārpus savu amata pienākumu pildīšanas, ir uzskatāmas par privātās dzīves sarunām, lai vai cik nepatīkams mums būtu to saturs,” prokuratūrai piebalsoja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
Tiesībsargs Juris Jansons brīdināja, ka šāda krimināllietas materiālu atklāšana radītu bīstamu precedentu, kas ļautu, aizsedzoties ar sabiedrības interesēm, novērot un noklausīties ikvienu amatpersonu kaut vai tikai preventīvos nolūkos. “Var patikt vai nepatikt tie vai citi šīs lietas figuranti, bet cilvēktiesību principi tiesiskā valstī ir jāņem vērā,” norādīja Jansons.
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes loceklis Dmitrijs Skačkovs prognozēja, ka sarunu publiskošanas gadījumā būtu gaidāmas jaunas tiesvedības pret Latvijas valsti. “Mums, advokātiem, tas, protams, būs izdevīgi, bet par šo likumdevēja kļūdu nāksies dārgi maksāt. Un to diemžēl darīs Latvijas nodokļu maksātāji, nevis likumprojekta autori,” brīdināja advokāts.
Noraidošus viedokļus pauda arī Tieslietu ministrijas un citu tiesību institūciju iestāžu pārstāvji. Cita starpā izskanēja arguments, ka “oligarhu lietas” materiālu publiskošana kļūtu par mācību materiālu noziedzniekiem, jo atklātu tiesībsargājošo iestāžu taktiku un paņēmienus, kā arī ļautu iepazīties ar krāpnieciskām shēmām. Materiālu publiskošanas process prasītu ļoti daudz resursu.
Eksperti arī noskaidrojuši, ka, piemēram, Čehijā, Zviedrijā, Slovākijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Ungārijā, Vācijā, Lietuvā, Kiprā un Francijā pirmstiesas izmeklēšanas laikā izbeigtu lietu materiāli nav pieejami plašākai sabiedrībai.
Abu likumprojektu autori gan paliek pie sava. Judins uzskata, ka “oligarhu sarunas” nevarētu dēvēt par privātās dzīves sastāvdaļu, jo to dalībnieki apsprieda valsts lietas, nevis savas personīgās dzīves nianses. Savukārt Smiltēns norādīja, ka tiesību eksperti ļoti daudz uzmanības pievērsuši ārvalstīm, kur pirmstiesas izmeklēšanas materiāli netiek publiskoti, ignorējot mūsu ziemeļu kaimiņu Igauniju, kur tie esot pieejami.
Ņemot vērā asās domstarpības, deputāti trešdien nekādu lēmumu par šo likumu virzību vēl nepieņēma. Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (NA) uzdeva tiesību ekspertiem sagatavot informāciju par Igaunijas pieredzi. Viņš arī prognozēja, ka par “oligarhu sarunu” publiskošanu komisija turpinās lemt pēc Lieldienām.
