Tiesību akti par migrāciju novecojuši 1
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs publiskā lekcijā Rīgas Juridiskajā augstskolā uzsvēra, ka starptautiski normatīvie akti, kas attiecas uz migrāciju, neatbilst mūsdienu laikmetam.
“Valstis, ANO un tās struktūras savā darbībā attiecībā uz bēgļiem vadās pēc tādiem starptautiskajiem tiesību aktiem, kas tapa pavisam citā situācijā,” lekcijā uzsvēra E. Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka daudzi no tiem tapuši laikā, kad cilvēki bēga no Otrā pasaules kara un padomju šausmām, kā arī meklēju patvērumu no totalitāriem režīmiem aukstā kara gados. “Mūsdienās redzam, ka situācija ir atšķirīga. Ir bēgļi no Sīrijas un Afganistānas, kur notiek karadarbība. Tajā pašā laikā ir daudz jautājumu par tā saucamo pelēko zonu, jo parādījušies ekonomiskie migranti. Aizvien vairāk dzirdamas balsis, ka starptautisko cilvēktiesību jomā normatīvo aktu normas ir reformējamas atbilstoši mūsdienu laikmetam. Dānija, kas aicina pārskatīt ANO Bēgļu konvenciju, ir piemērs šai situācijai,” sacīja ministrs.
Būtiska ir cīņa pret starptautiskajiem cilvēku kontrabandas tīkliem, tomēr ES un NATO pašlaik Vidusjūrā to nevarot paveikt, jo būtu nepieciešams saņemt atļaujas šādas operācijas veikt to teritoriālajos ūdeņos. Piemēram, būtu nepieciešama Lībijas valdības piekrišana. Pēc ministra vārdiem, vēl pavasarī bijušas bažas par miljonu bēgļu Lībijā, kuri plāno doties pāri Vidusjūrai uz Eiropu. “ES ir panākusi vienošanos ar Turciju par bēgļu jautājumiem. Būtībā līdzīgas vienošanās varētu panākt ar Ziemeļāfrikas valstīm, kurām varētu piešķirt līdzekļus robežkontroles stiprināšanai un bēgļu nometņu uzturēšanai,” sacīja ministrs, piebilstot, ka migrācijas krīzes dēļ vairākas valstis var sākt apdomāt, vai varbūt ir vērts izstāties no Starptautiskajām konvencijām, kuras nosaka migrāciju.
Tajā pašā laikā jāatceras, ka ES pašlaik ir lielākais attīstības sadarbības donors pasaulē. Mērķēta naudas piešķiršana varētu būt līdzeklis, kā bremzēt migrācijas plūsmu uz Eiropu. “Tās ir lielas naudas summas, kuras bieži aiziet garām cilvēkiem, kam no tā jāgūst labums. Otrs būtisks jautājums šajā kontekstā ir ekonomiskā sadarbība, kas varētu būt stimuls, piemēram, Ziemeļāfrikas valstīm, ja ES atvērtu vaļā savu tirgu to ražotajiem produktiem un viss notiktu uz brīvās tirdzniecības likumiem,” sacīja E. Rinkēvičs.
