Tiesībsargs viņam nelabvēlīgā tiesas sprieduma dēļ pats no amata neatkāpsies 14
Tiesībsargs Juris Jansons pats demisiju neiesniegs, sacīja tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.
Kā ziņots, Saeimas deputāti apsver iespēju rosināt Jansona atcelšanu no amata, jo stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka viņš, būdams īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs, nolaidīgi un nekvalitatīvi pildījis amata pienākumus, – šāds pārkāpums saskaņā ar likumu nav savienojams ar tiesībsarga statusu, vakar vēstīja portāls “pietiek.com”.
Savukārt pats tiesībsargs izskanējušo informāciju sociālajā tīklā “Facebook” komentējis šādi: “Apsveru demisiju… Lai jau tiem gudriniekiem tiek prieciņš! Un ar Dombrovska veiksmes stāstu tik un tā rēķinus samaksāt ir grūti.”
Tomēr tiesībsargs nolēmis pats demisiju neiesniegt. Viņš norāda, ka informācija par minēto disciplinārpārkāpumu politiķiem un sabiedrībai bija zināma, pirms viņš ieņēma tiesībsarga amatu, un pārkāpums nekādā veidā nav attiecināms uz tiesībsarga pilnvaru laiku un pienākumu izpildi. Viņš lūgs Saeimai skaidrot, vai, ņemot vērā minētos argumentus, būtu uzskatāms, ka ir pieļauts apkaunojošs nodarījums, kas nav savienojams ar tiesībsarga statusu.
Savukārt tiesas lēmumu tiesībsargs respektēs, informēja Siliņa.
Kā vēsta portāls “pietiek.com”, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģija trīs tiesnešu sastāvā nolēmusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pamatoti noraidījusi Jansona sūdzību par piemēroto disciplinārsodu. Sodu viņš saņēma ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres, tagadējās valdības vadītājas Laimdotas Straujumas rīkojumu 2009.gadā, vēl pirms kandidēšanas uz tiesībsarga amatu. Viņam tika noteikts disciplinārsods, ieturot 10% no mēnešalgas trīs mēnešus par amata pienākumu nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu.
Saskaņā ar tiesas spriedumu Jansons, atbrīvojot no darba divas sekretariāta darbinieces, nepamatoti izmaksājis kompensācijas divu mēnešalgu apmērā, bet vienai darbiniecei izmaksājis pabalstu sakarā ar tēva nāvi, kas bijis lielāks nekā valstī noteiktie “griesti”, kas tolaik bija 1000 latu. Tādējādi viņš nodarījis valstij zaudējumus vairāk nekā 3300 latu (4695 eiro) apmērā.
Par šiem pārkāpumiem Jansonam bija noteikts disciplinārsods, kuru viņš pārsūdzēja. Visas tiesu instances lēmušas, ka viņš sodīts pamatoti, un tagad ar Augstākās tiesas lēmumu spriedums ir stājies spēkā. Saskaņā ar Tiesībsarga biroja likumu Saeima atbrīvo tiesībsargu no amata, ja viņš ir pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesībsarga statusu.
Par tiesībsarga izvēli atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Boriss Cilevičs (SC) norādījis, ka ir jāizvērtē, cik šis pārkāpums ir nopietns. “Iepazīšos ar šo lietu tuvāk, pagaidām par to nebiju informēts,” teicis Cilevičs. Pēc viņa teiktā, tiesībsarga pilnvaru termiņš jau tuvojas beigām un, iespējams, pašreiz nav nepieciešamības lemt par viņa atbrīvošanu. Kareivīgāk noskaņota bijusi komisijas locekle Inese Laizāne (VL-TB/LNNK), kura uzskata, ka tiesībsargam pašam vajadzētu izradīt cienīgu uzvedību un, pamatojoties uz nesavienojamību, atkāpties. Laizāne apgalvoja, ka nākamnedēļ noteikti šo jautājumu pārrunās Saeimas komisijā.
