Tiesībsargs: Valsts finansiālās iespējas nevar būt vienīgais kritērijs, lemjot par pārtikas atbalstu mazturīgajiem 0
Valsts finansiālās iespējas nevar būt vienīgais kritērijs, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības trūcīgākās daļas pamatvajadzību nodrošināšanu, tostarp izšķiroties par pārtikas paku atbalsta samazināšanu, aģentūrai LETA pauda tiesībsargs Juris Jansons.
Cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas. Tās būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem. Turklāt, mainot pārtikas atbalsta apmēru, cilvēki ar trūcīgās personas statusu saņems vienu pārtikas preču komplektu ceturksnī līdzšinējo divu komplektu vietā.
Tiesībsargs norādīja, ka atbalsta programmas mērķis ir sniegt atbalstu mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska sliekšņa, īpaši ģimenēm ar bērniem, kurām ir apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana.
Par to, ka atbalsts ir būtisks atspaids vistrūcīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, liecina pēdējos gados pieaugošais atbalsta saņēmēju skaits. 27% no visiem atbalsta saņēmējiem pērn bija pensijas vecuma personas, bet 23% bija bērni. Turklāt 2022. un 2023.gadā ir nedaudz palielinājies bērnu īpatsvars atbalsta saņēmēju lokā, atzīmēja tiesībsargs, atsaucoties uz Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu.
“Sociālā nevienlīdzība un nabadzība ir sociālās problēmas, kuru risināšanai ir jāvelta atbilstoša uzmanība jebkuros sociāli ekonomiskajos apstākļos,” uzsvēra Jansons.
Arī citi nākamgad paredzētie “optimizācijas” pasākumi, piemēram, izmaiņas mājokļa pabalsta piešķiršanā, tiesībsarga vērtējumā, nav atbilstoši 2025.gada budžetā izvirzītajam stratēģiskajam mērķim – nevienlīdzības mazināšanai.
Kā vēstīts, LM informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka lēmums samazināt pārtikas paku saņēmēju loku un apjomu pieņemts ESF+ materiālās nenodrošinātības programmas līdzekļu trūkuma dēļ. Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada pārtikas paku atbalsta saņēmēju lokā iekļaus tikai personas ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušās personas, tostarp Ukrainas iedzīvotājus.
Maznodrošinātā statusu piešķir tad, ja pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro, savukārt katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 288 eiro. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 343 eiro, bet pārējām personām – 240 eiro.
LM atzīmē, ka izdevumi pārtikas atbalsta iegādei veido 87% no visiem kopējiem izdevumiem atbalsta iegādei ESF+ programmā. Tāpēc ievērojama izdevumu optimizēšana esot iespējama tikai pārtikas izdevumu daļā. Citi atbalsta veidi – higiēnas, saimniecības, pārtikas, bērnu higiēnas un mācību piederumu preces – ir ar mazu finansiālo ietekmi, tāpēc šie atbalsta veidi pārskatīti netiek, norāda LM.
LM norāda, ka ES programmā 2021.-2027.gada plānošanas periodā labklājības nozarei ir piešķirts par 22% mazāks finansējums nekā 2014.-2020.gada periodā. Kopējais samazinājums veido 101,2 miljonus eiro.
Šobrīd pieejamais ESF+ programmas finansējuma atlikums ir 18 196 193 eiro, un atbilstoši LM aplēsēm, ar to pietiks līdz nākamā gada jūnijam.
Lai līdz nākamā gada noslēgumam varētu turpināt sniegt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību zemu ienākumu un krīzes situācijā nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem, papildu nepieciešamais finansējums atbalsta nodrošināšanai ir 8,1 miljons eiro. Kopā līdz 2029.gadam šī summa varētu būt 71 miljons eiro.
Ministrijas apkopotie dati liecina, ka šogad katru mēnesi visu atbalstāmo personu skaits bijis ap 55 000, ziemas periodā sasniedzot pat aptuveni 60 000 cilvēku. Tendences liecina, ka šis skaits tuvākajā nākotnē nemainīsies. Vienlaikus LM prognozē Ukrainas pirmreizēji iebraukušo iedzīvotāju skaita palielināšanos no 6000 līdz 10 000. Daļa no tiem varētu kvalificēties arī trūcīgo atbalsta saņemšanai.
No 2021. – 2023.gadam Latvijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem izdalītā pārtikas atbalsta daudzums pārsniedza 400 000 pārtikas preču komplektu gadā. Papildus tam 2022. un 2023.gadā izdalīti kopā vairāk nekā 153 000 pārtikas preču komplektu Ukrainas iedzīvotājiem.
Savukārt šī gada faktiskie izdevumi atbalsta sniegšanai līdz šim bijuši 7,84 miljoni. Balstoties uz šiem datiem, kopējie prognozējamie izdevumi atbalsta nodrošināšanai šogad varētu būt ap 16 miljoniem eiro.
Kopš 2024.gada ir optimizēts pārtikas preču komplekta saturs, līdz ar to tā cena samazinājusies par 4,2% – no 26,47 uz 25,37 eiro.
