Tiesībsargs: Smēķēšanas ierobežojumi var sadurties ar Satversmē noteiktām tiesībām 2
Iecere ierobežot smēķēšanu ir apsveicama, tomēr, saduroties vairākām pamattiesībām, jāizvērtē ierobežojumu samērīgums, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs uzsver, ka Veselības ministrijas iecere noteikt stingrākus smēķēšanas ierobežojumus ir apsveicama – minētais pozitīvi vērtējams gan no tiesību uz veselības aizsardzību, gan tiesību uz labvēlīgu vidi viedokļa. Tomēr, nosakot ierobežojumus, jāvērtē arī tas, vai šāds ierobežojums neaizskar kādu citu no cilvēka pamattiesībām, piemēram, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Arī tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību saskaņā ar Satversmē noteikto var tikt ierobežotas leģitīma mērķa vārdā, piemēram, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības. Tomēr, svarīgi atcerēties, ka, nosakot cilvēka pamattiesību ierobežojumu, aizliegumam ir jābūt noteiktam maksimāli šauri, atgādina Jansons.
Tiesību normas izstrādātājam, nosakot šādus ierobežojumus, tiesību akta anotācijā ir jāveic arī samērīguma tests. Proti, analizējot, vai šāds ierobežojums sasniegs leģitīmo mērķi, vai mērķi nav iespējams panākt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai indivīda tiesību aizskārums ir samērīgs ar sabiedrības ieguvumu. Ja likumdevējs tiesību akta anotācijā šādu testu nav veicis, pastāv pamatotas bažas, ka noteiktais ierobežojums varētu būt pretrunā ar Satversmē noteikto, brīdina tiesībsargs.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis nāca klājā ar vēstījumu, ka “tabakas industrija rūpēs par savu noietu un milzu peļņu izmanto pārbaudītas metodes atrod sabiedrībā pazīstamus un ietekmīgus cilvēkus, kas neiedziļinoties problēmā, pauž tabakas industrijai tuvu viedokli, apgalvojot, ka šoreiz par runasvīru atrasts tiesībsargs Juris Jansons, kuram piespēlēts viedoklis par smēķēšanas ierobežojumu automašīnās”. Tiesībsargs kategoriski noraida Latvijas Ārstu biedrības prezidenta apgalvojumu.
“Apiņa kunga paziņojums pēc būtības ataino pieeju – labākā aizsardzība ir uzbrukums. Turklāt izdomājums, ka aizstāvu tabakas industrijas intereses, ir melīgs un līdzinās izaicinājumam pierādīt, ka neesi kamielis! Faktus galdā!” saka tiesībsargs, turpinot, ka, viņaprāt, tas ir mēģinājums ietekmēt tiesībsarga darbu.
“Lai nepaužu kādam neērtu viedokli. Šis ir pirmais gadījums, ka centienos mani apklusināt tiek izmantots klaji melīgs apgalvojums,” uzsvēra Jansons.
Kā ziņots, patlaban Veselības ministrijas (VM) ieceri aizliegt smēķēt automašīnā akceptējusi valdība. Ja to apstiprinās arī parlaments un aizliegumam būs likuma spēks, tad to varētu apstrīdēt arī Satversmes tiesā (ST).
ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš atturējās apgalvot, vai šādā gadījumā ir vai nav aizskārums. “Tas ir pašām personām jāsaprot, vai viņas to uzskata par aizskārumu. Un tad mums ir šis tiesību aizsardzības mehānisms – ja uzskata, ka tiesības ir pārkāptas, lūdzu, vēršaties Satversmes tiesā, un likumā noteiktā kārtībā mēs to pārbaudīsim,” teica Laviņš.
VM savu ierosinājumu pamato ar ierobežotajām nesmēķētāju tiesībām, satiksmes drošību un satraukumu par pašu smēķētāju veselību nākotnē. Kā skaidro VM pārstāve Alise Krūmiņa, automašīna ir noslēgta vide, kurā ir ļoti augsts piesārņojuma līmenis, un, salīdzinot, piemēram, ar iekštelpām, vielu koncentrācija var pārsniegt pat 11 reizes.
VM regulāri saņemot iedzīvotāju sūdzības par to, ka, piemēram, neskatoties uz aizliegumu, cilvēki turpina smēķēt uz balkoniem un lodžijām. Un arī šis aizliegums skar privāto telpu. Pienākot arī daudz sūdzību par dzīvokļiem, piemēram, ko darīt, ja dūmi nonāk pa ventilācijas šahtām. “Kāds smēķē savā dzīvoklī, tās ir it kā viņa tiesības, bet tie dūmi nonāk manā dzīves telpā,” minēja Krūmiņa.
Likumprojekts, kurā iekļauta arī smēķēšanas aizliegšana automašīnās, kopumā ietver virkni vēl dažādu citu smēķēšanas ierobežojumu, un tiem būtu jāstājas spēkā līdz nākamā gada 20.maijam. Lai izkontrolētu, vai šo aizliegumu cilvēki ievēro, ministrija karā ar smēķētājiem automašīnās cer uz policijas palīdzību.
