Tiesībsargs: skolas šantažē vecākus 0
Skolas šantažē vecākus, pie tik skarba secinājuma nonācis Tiesībsarga birojs, kas, tuvojoties 1.septembrim, sācis vairākas aktivitātes, lai panāktu, ka Latvijā ir bezmaksas pamata un vidējā izglītība, kā to nosaka likums. Taču vecāki bieži vien saņem no skolas sarakstu, kādi mācību līdzekļi ir jāpērk par savu naudu, kas, pēc tiesībsarga uzsvērtā, ir prettiesiski.
Tiesībsarga birojs ir apkopojis vairāku desmitu vecāku ziņojumus un secinājis, ka ir skolas, kas šantažē vecākus, aģentūrai BNS pastāstīja biroja pārstāve Ruta Siliņa.
“Skolas šantažē vecākus. Mums ir vairāki konkrēti vecāki, kas stāsta, ka oficiāli skola paziņo, ka neko nevajag pirkt, bet mutiski pasaka, ka ir jāpērk, un liek vecākiem parakstīties, ka viņi brīvprātīgi piekrīt pirkt darba burtnīcas. Tā ir šantāža. Līdzko vecāks uzliek parakstu, iznāk, ka viņš ir piekritis. Vecāks ir ķīlnieka lomā, bet paraksts pēc būtības ir izspiests. Un tā ir šantāža. Gribam brīdināt visus vecākus, jo tad tiek apgrūtināts gan administratīvais, gan kriminālais process,” uzsvēra Siliņa.
Vairākiem vecākiem birojs palīdzējis sagatavot iesniegumu skolai, lai apstrīdētu izsniegto sarakstu ar lietām, kas vecākiem jāpērk pašiem. Iesniegumi sagatavoti Rīgas 6.vidusskolai, Valmieras valsts ģimnāzijai, Valmieras sākumskolai un Aizputes vidusskolai. Tomēr daudzi vecāki nav vēlējušies vērsties pret skolas vadību.
No Rīgas 6.vidusskolas saņemta informācija, ka atsaukta prasība vecākiem nopirkt atsevišķas lietas un skola apņēmusies izmantot tai pieejamos mācību līdzekļus.
Savukārt Aizputē norādīts, ka lēmumu par darba burtnīcu pirkšanu pieņēmusi Skolas padome un tam piekrituši paši vecāku.
“Aizpute ir pateikusi, ka burtnīcas jāpērk, jo skolā ir Skolas padome un padomes valde šā gada 28.maijā pieņēma lēmumu, ka 1.–4.klasei un 4.–12.klasei darba burtnīcas iegādājas vecāki pēc skolotāju noteiktā saraksta. Viņi mēģina teikt, ka tie ir vecāki, kas to ir izvēlējušies. Mēģināsim pētīt, vai bija tiesības pieņemt šādu lēmumu, jo likums paredz, ka skolas nodrošina mācību līdzekļus,” sacīja Siliņa.
Izglītības likumā ir noteikts, ka mācību līdzekļi, kam jābūt bez maksas, ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas.
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis paudis neizpratni par tiesībsarga aktivitātēm. Žurnālistiem viņš iepriekš paziņoja, ka līdz šā gada beigām varētu skaidri definēt, kas tieši ir iekļaujams bezmaksas mācību līdzekļu sarakstā.
Viņš gan atzina, ka pēdējo gadu laikā ir izveidojusies prakse, ka skolas vēršas pie vecākiem ar lūgumu iegādāties kādus mācību līdzekļus. “Šāda situācija ir radusies, jo vēl līdz šim nav skaidri definēts, kas iekļaujams bezmaksas līdzekļos,” secināja Ķīlis.
