Tiesībsargs saskata cilvēktiesību riskus pašreizējā Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta redakcijā 30
Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekta pasreizējai redakcijai ir daudz nepilnību, un tajā saskatāmi cilvēktiesību riski, secinājis tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs piekrīt, ka likumprojekta mērķis nodrošināt valsts aizsardzībai nepieciešamo personāla skaitu, nenoliedzami ir būtisks pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Vienlaikus tiesībsargs pievienojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 28.septembra sēdē paustajam Saeimas Juridiskā biroja viedoklim, ka šobrīd likumprojektā nav atrisināti vairāki gan juridiski, gan konceptuāli jautājumi, kas var būtiski ietekmēt likumprojekta saturu.
Tā kā šie jautājumi nav izvērtēti arī likumprojekta anotācijā un likumprojekts tiek izskatīts steidzamības kārtībā, tiesībsarga ieskatā, iespējamais cilvēktiesību pārkāpumu risks vien pieaug.
Tiesībsarga ieskatā likumprojekta tekstā ir tik daudz neskaidrību un pretrunu, ka būtu priekšlaicīgi un nelietderīgi sniegt konkrētus priekšlikumus par likumprojekta normām. Tomēr tiesībsargs vēlas vērst Saeimas uzmanību uz konkrētiem cilvēktiesību pārkāpumu riskiem un aicina Saeimu ņemt tos vērā, lemjot par likumprojekta virzību.
Tiesībsargs primāri vēlas vērst uzmanību uz vairākiem jautājumiem.
Likumprojekts noteic, ka pienākums pildīt VAD tiek attiecināts tikai uz vīriešiem. Tiesībsargs uzskata, ka nav notikusi jēgpilna diskusija par šādu modeli un tam nav sniegts pienācīgs pamatojums, it sevišķi ņemot vērā VAD ciešo saistību ar likumprojektā minēto civilo dienestu.
Skaidra VAD koncepcija arī ļautu skaidri izprast VAD mērķus un rast izskaidrojumu šādai atšķirīgajai attieksmei pret personām atkarībā no viņu dzimuma.
Likumdošanas procesā ir nepieciešams atrisināt arī vairākus citus konceptuālus jautājumus, kas būtiski ietekmē VAD saturu, uzskata tiesībsargs.
Pirmkārt, ir nepieciešams skaidri noteikt, vai personai ir tiesības VAD vietā brīvi izvēlēties pildīt civilo dienestu, ja tā noteiktu iemeslu dēļ nevēlas pildīt VAD. Lai gan Aizsardzības ministrijas pārstāvji, tiekoties ar Tiesībsarga biroja pārstāvjiem, apliecināja ieceri īstenot tieši šādu risinājumu, kas paredz brīvprātīgu izvēli, no likumprojekta izstrādes materiāliem un tā normu teksta šāds viennozīmīgs secinājums neizriet. Piemēram, likumprojektā norādīts, ka “aktīvo dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu”, bet nosacījumus šādai aizstāšanai paredzēts noteikt atsevišķā likumā.
Atbilstoši šādam regulējumam personu “brīvā izvēle” var izrādīties ļoti nosacīta. Turklāt, lai likumdošanas procesā pilnvērtīgi izvērtētu VAD koncepciju, jau šajā likumdošanas procesa stadijā ir nepieciešams skaidrs priekšstats par civilā dienesta formu un saturu, norāda Jansons.
Otrkārt, nedz likumprojektā, nedz tā anotācijā nav pat pieminēts, ka likumprojektā augstskolu studentiem paredzētā valsts aizsardzības apmācības programma būs pieejama tikai nelielam studentu skaitam. No Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas izriet, ka šobrīd šīm studiju programmām tiek plānotas vien aptuveni 300 vietas konkursa kārtībā, turklāt studentiem paralēli studiju procesam būs arī pienākums pildīt dienestu Zemessardzē, norāda tiesībsargs.
Treškārt, likumprojektā ir paredzēta iespēja pildīt VAD vairākos alternatīvos veidos, tomēr likumprojektā cita starpā ir noteikts, ka “Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri ņem vērā Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšanu”.
Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka likumdevējam jābūt godīgam un atklātam pret sabiedrību, skaidri un konkrēti tā jāinformē, ka personu iespējas izvēlēties konkrētu VAD izpildes veidu būs atkarīgas no Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku iespējas nokomplektēt to vienību sastāvu.
Tiesībsargs uzskata, ka visiem minētajiem jautājumiem jābūt rūpīgi izdiskutētiem likumdošanas procesā un skaidri atspoguļotiem likumdošanas procesa materiālos, kā arī skaidrotiem plašākā komunikācijā ar sabiedrību.
Tiesībsargs uzsver, ka jau likumprojekta izstrādes procesā jābūt skaidri zināmam un likumprojekta tekstā ir jābūt skaidri noteiktam dienesta ilgumam jebkurā no VAD veidiem.
Likumprojekta 28.pants nosaka, ka valsts finansē studiju vietas valsts augstskolās un koledžās tiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām. Ņemot vērā minēto, tiesībsargs aicina skaidri noteikt likumprojekta minētajā pantā ietverto tiesību saturu un tvērumu, proti, vai šajā normā ir paredzētas personas tiesības pēc VAD izpildes iegūt valsts apmaksātu augstāko izglītību neierobežotu reižu skaitu un neierobežotu laiku neatkarīgi no studiju līmeņa.
Likumprojekts paredz, ka lēmumu par neiesaukšanu VAD pieņem attiecībā uz pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Tiesībsargs aicina rūpīgi izvērtēt minētajā ietverto absolūto aizliegumu, ievērojot attiecīgo Satversmes tiesas judikatūru.
“Tiesībsargs atkārtoti uzsver, ka likumprojektam ir daudz nepilnību un ir daudzi jautājumi, kurus nepieciešams rūpīgi izvērtēt likumdošanas procesā un izskaidrot sabiedrībai. Tādēļ šajā vēstulē minētas vien dažas būtiskākās vai acīmredzamākās nepilnības,” teikts tiesībsarga vēstulē Saeimai.
Jau ziņots, ka ceturtdien noslēdzās priekšlikumu iesniegšanas termiņš VAD likumprojektam un citiem rekrutēšanas reformai paredzētajiem vairāku likumu grozījumiem otrajam lasījumam. Saeimas atbildīgā komisija priekšlikumus vērtēs nākamnedēļ.
13.Saeima pagājušajā nesen konceptuāli atbalstīja VAD likumprojektu un citus grozījumus.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā gan likumprojekta redakciju iepriekš asi kritizēja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
