Tiesībsargs: Pret Covid-19 nevakcinētie karavīri nevarēs piedalīties militārajās mācībās, komandējumos, dienesta sanāksmēs 15
Ziņa pulksten 18.40 papildināta
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, kuri nevakcinēsies pret Covid-19, nevarēs piedalīties militārajās mācībās, komandējumos, dienesta sanāksmēs, tiekoties ar sabiedroto spēku karavīriem, liecina publiskotā informācija Tiesībsarga biroja mājaslapā.
NBS to nekvalificē kā sankcijas, bet kā loģiski un zinātniski argumentētus ierobežojumus.
Tiesībsarga birojs informē, ka, pēc Veselības ministrijas oficiāli sniegtās informācijas par vakcināciju pret Covid-19, Latvijā ir un būs brīvprātīga. Vienīgā joma, kurā situācija juridiski atšķiras, ir aizsardzības nozare, jo Epidemioloģiskās drošības likums noteic, ka aizsardzības ministram, saskaņojot ar veselības ministru, ir tiesības noteikt speciālus epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālu.
Pēc NBS tiesībsargam sniegtās informācijas, 26.janvārī ir izdota pavēle par vakcinācijas veikšanu visiem profesionālā dienesta karavīriem, izņemot, kad to nav iespējams realizēt veselības stāvokļa dēļ.
Kā pamato NBS, pavēle cita starpā ir izdota, pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likumu, Ministru kabineta noteikumiem “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, “Vakcinācijas noteikumi”, Aizsardzības ministra 14.janvāra pavēli par vakcināciju pret Covid-19″, kā arī pamatojoties uz NBS likumu, kurā noteic NBS komandiera pienākumu atbildēt par NBS militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei.
Tāpat NBS likums noteic, ka NBS ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa un to mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. NBS īsteno vienu no valsts funkcijām – valsts aizsardzību, kas ir būtiska valsts suverēnās varas joma, jo no minētās funkcijas efektīvas īstenošanas ir atkarīga valsts drošība. Valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir atkarīga no militārā dienesta izpildes kvalitātes, savukārt šāda kvalitāte primāri ir atkarīgā no NBS personālsastāva spējas pildīt tam uzticētos uzdevumus. NBS personālsastāva spēja veikt uzdevumus ir pirmām kārtām saistīta ar veselības aspektu.
Covid-19 pandēmijas apstākļos valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir ne vien ierobežota, bet atsevišķos gadījumos pat neiespējama, it īpaši militārajā dienestā, jo NBS vienības kaujas gatavība balstās uz visu vienības indivīdu (karavīru) kaujas gatavību. Militārais dienests ir valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, tam ir savas ievērojamas īpatnības, kas to būtiski atšķir no citiem valsts dienesta veidiem. Galvenokārt šāda īpatnība ir tā pamatā esošās valsts imperatīvās militārās intereses, kas vērstas uz valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu.
Militārā dienesta centrālais elements ir NBS profesionālā dienesta karavīrs, kuram ir īpašs tiesiskais statuss, jo, noslēdzot dienesta līgumu, tiek nodibinātas militārā dienesta tiesiskās attiecības, kuru ietvaros karavīrs atrodas īpašā valsts pakļautībā – NBS rīcībā. Latvijas tiesību zinātnieks profesors Kārlis Dišlers skaidroja, ka uz karavīriem ir attiecināms termins “īpaši pakļautas personas”, norādot, ka speciālie publiskie pienākumi tiek prasīti no personām, kas atrodas īpatnējā tiesiskā stāvoklī, kā, piemēram, kareivji un vispār personas, kas atrodas militārā dienestā. Tieši tāpēc pavēlē vakcinācija tiek paredzēta visiem NBS profesionālā dienesta karavīriem.
Tiesībsarga ieskatā NBS sniegtais pamatojums un skaidrojums pavēles izdošanai sakņojas leģitīmā mērķī, bruņoto spēku darbības specifikā un nodarbinātības formā. Kā ir atzinusi Satversmes tiesa, valsts dienestu pildošās personas atrodas īpašās attiecībās ar valsti, proti – šo personu tiesības ir ierobežotas, un tām tiek uzlikti īpaši pienākumi. Jo sevišķi tas ir jāņem vērā militārajā dienestā, kur dienestā esošo personu galvenais profesionālais uzdevums ir saistīts ar sabiedrības drošības, valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu.
Arī no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma nodarbinātības jomā izriet, ka bruņotajos spēkos nodarbinātajām personām ir citādas profesionālās prasības un pieļaujamo ierobežojumu tvērums. Satversmes 111.pantā nostiprinātās tiesības uz veselību nav absolūtas, proti, valstij ir tiesības tās ierobežot. Valstij piekrīt tiesības izvirzīt īpašas prasības bruņotajos spēkos nodarbinātajiem, lai nodrošinātu vajadzīgās spējas pildīt sabiedrības un valsts aizsardzības funkciju, nodrošinot militārā dienesta operativitāti.
NBS profesionālā dienesta karavīru vakcinācija tieši ietekmē valsts dienesta izpildi, jo militārajā dienestā esošo personu pienākumu kvalitatīva izpilde Covid-19 pandēmijas laikā ir tieši saistīta ar veselības stāvokli un NBS ieskatā bez vakcinācijas tā nav iespējama.
Kā norādīts NBS vēstulē tiesībsargam, par pavēles nepildīšanu NBS nav paredzētas sankcijas. Tiesībsarga ieskatā, ja militārajā dienestā esošā persona nevēlas pildīt minēto pavēli veselības vai citu personisku iemeslu dēļ, ir jābūt konstruktīvai komunikācijai ar vadību, ievērojot dienestā noteikto subordinācijas un problēmjautājumu izskatīšanas kārtību. Turklāt tas neizslēdz savietojamības ar konkrēto dienesta pienākumu veikšanu izvērtēšanu vai to pārskatīšanu. To apliecina arī NBS publiski sniegtā informācija. Proti, ņemot vērā faktu, ka karavīri, kuri būs saņēmuši vakcīnu, varēs inficēties, tomēr nesaslims smagā klīniskā formā, uz karavīriem, kuri nebūs vakcinējušies, attieksies epidemioloģisko drošības pasākumu pilns spektrs.
NBS būs viņi jāpasargā – pilnā apjomā nodrošinot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus, lai inficēšanās nenovestu pie smagas slimības gaitas ārstniecības iestādē. Līdz ar to nevakcinētajiem karavīriem būs paredzēti dažādi ierobežojumi, piemēram, dalībai militārajās mācībās, komandējumos, dienesta sanāksmēs, tiekoties ar sabiedroto spēku karavīriem utt. NBS to nekvalificē kā sankcijas, bet kā loģiski un zinātniski argumentētus ierobežojumus.
Pēc publiski pieejamās informācijas, NBS ir izveidots e-pasts “[email protected]”, uz kuru ikviens aizsardzības jomā strādājošais var iesūtīt interesējošos jautājumus par vakcināciju un saņemt nozares vadības, mediķu un profesionāļu atbildes un ekspertīzi par to, kā notiks vakcinācija bruņotajos spēkos. Jau pāris nedēļas NBS notiek organizētas tikšanās visu vienību karavīriem, zemessargiem un civilajiem darbiniekiem ar ārstniecības personālu, kurās ir iespēja saņemt atbildes uz interesējošajiem un neskaidrajiem jautājumiem. Ja dialogs neizdodas NBS, karavīram ir tiesības vērsties Aizsardzības ministrijā.
Tiesībsargs skaidroja, ka informācija saistībā ar sabiedrībā tā saukto Eiropas likumu, kas aizliedzot obligātu vakcināciju pret Covid-19, proti, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pieņemto rezolūciju, pieejama asamblejas mājaslapā.
Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības Padomē tiek apspriesti un pieņemti ne tikai tiesību akti, bet arī tādi dokumenti kā, piemēram, secinājumi, rezolūcijas un paziņojumi, kas nerada tiesiskas sekas. Padome izmanto šos dokumentus, lai izteiktu politisku nostāju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības darbības jomām. Līdz ar to šā veida dokumentos Eiropas Padome tikai nosaka politiskas saistības vai nostājas, – tie nav paredzēti Līgumos. Tāpēc tie nav juridiski saistoši.
NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš ar preses virsnieces Sandras Brāles starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka viņš sagaidot, ka karavīri būs sociāli atbildīgi un vakcinēsies. Līdz brīdim, kad tiks sākta NBS vakcinācija, armijas uzdevums ir veikt izskaidrojošo darbu, sniedzot atbildes uz karavīru jautājumiem.
LETA jau ziņoja, ka laikā no 1.marta līdz 10.martam Tiesībsarga birojs ir saņēmis sešas jaunas sūdzības saistībā ar vakcinēšanos pret Covid-19, kas iesniedzēju skatījumā tiek uzspiesta no darba devēja puses, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas konsultante Raina Anna Ločmele.
Viņa atklāja, ka divas sūdzības saņemtas no NBS karavīriem, četras – no veselības aprūpes jomā strādājošajiem. Kopumā Tiesībsarga birojs saņēmis 30 šāda veida sūdzības.
