Tiesībsargs: minimālo algu celt ir labi, bet ar 25 latiem ir par maz 0
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) atbalstītais minimālās algas pieaugums par 25 latiem no nākamā gada ir pārāk mazs un neuzlabos mazāk pelnošo iedzīvotāju situāciju pēc būtības, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsargs pozitīvi vērtē valdības centienus samazināt nabadzību un pietuvināt minimālos ienākumus reālajam iztikas minimumam, tomēr minimālās algas pieaugums par 25 latiem no nākamā gada ir pārāk zems, aģentūru BNS informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
NTSP sēdē sociālie partneri ceturtdien atbalstīja minimālās algas palielināšanu līdz 225 latiem no nākamā gada. Pašlaik minimālā alga Latvijā ir 200 latu mēnesī.
Ņemot vērā solījumu palielināt minimālo darba algu, neapliekamo iztikas minimumu un atvieglojumu par apgādājamo personu, kā arī likuma grozījumus, ar kuriem tiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļu likme, ir pozitīvi vērtējami valdības centieni samazināt nabadzību un pietuvināt minimālos ienākumus reālajam iztikas minimumam, norādīja tiesībsargs.
Tomēr, lai arī šādu aktivitātīšu dēļ jau no nākamā gada ienākums no minimālās algas palielinās gandrīz par 20%, joprojām, tas ir pārāk zems, lai to vērtētu kā taisnīgu atlīdzību par darbu, norādījis tiesībsargs.
“Šoziem būtiski pieauga apkures rēķini, vietām pat par 60 līdz 70%, tiek prognozēts elektroenerģijas cenu kāpums, turklāt tie nav nekādi luksusa izdevumi, bet ir izdevumi cilvēku pamatvajadzību nodrošināšanai, tādējādi nerodas pārliecība, ka šāds risinājums iedzīvotāju situāciju uzlabos pēc būtības, vērojot komunālo pakalpojumu izmaksu straujo kāpumu,” pavēstīja Jansons.
Viņš uzskata, ka valdībai būtu arī jādomā, kā atslogot iedzīvotāju izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, samazinot PVN apkurei vai izvēloties citu veidu, kā atbalstīt atjaunojamās elektroenerģijas ražotājus, nevis iekļaujot obligātā iepirkuma komponenti elektrības cenā.
“Jāmeklē risinājumi, kā valsts var piedāvāt citus atbalsta veidus, nevis uzkraut izmaksas uz iedzīvotāju pleciem, tādējādi samazinātos arī ekonomiskā spriedze mājsaimniecībās,” uzskata tiesībsargs.
Jau vēstīts, ka Jansons bija viens no pirmajiem, kurš vērsās pie valdības, norādot, ka pēc nodokļu samaksas no minimālās algas iedzīvotāja iztikai paliek 144 lati. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati savukārt liecina, ka iztikas minimums janvārī bija 175,46 lati.
Tiesībsargs pauda uzskatu, ka valstij ir pienākums noteikt tādu minimālo algu, kas, pirmkārt, atbilst darbinieka ieguldījumam un, otrkārt, ir pietiekama viņa un ģimenes locekļu minimālo vajadzību apmierināšanai.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sociālie partneri ceturtdien atbalstīja minimālās algas palielināšanu līdz 225 latiem no nākamā gada.
Iesākumā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēlējās, lai minimālā alga tiktu palielināta ne vairāk kā par 10% jeb līdz 220 latiem. Darba devēji uzsvēra, ka pret minimālās algas palielināšanu iebilst uzņēmēji reģionos, kuriem tas radīs papildu izmaksas. Taču vēlāk darba devēji piekāpās un atbalstīja minimālās algas palielināšanu par 25 latiem.
