Tiesībsargs: Lielākā daļa pašvaldību palīdzības sniegšanu bērnu audzināšanā nesaredz kā savu obligātu funkciju 8
Tiesībsarga īstenotais pētījums atklājis vairākus trūkumus izglītojošo pasākumu īstenošanā pašvaldībās attiecībā uz bērnu emocionālo audzināšanu, kas norāda, ka lielākā daļa pašvaldību neuzskata par savu obligātu funkciju sniegt palīdzību bērnu audzināšanā.
Tiesībsarga biroja komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja vietnieks Edgars Lākutis aģentūrai LETA norādīja, ka pētījumā secināts – no 43 pašvaldībām 28 īstenoja vai plānoja nodarbības “Bērnu emocionālā audzināšana”, kā arī “Ceļvedis, audzinot pusaudzi”. Savukārt programma “Sargeņģelis” tiek īstenota četrās pašvaldībās, no kurām vienā notiek darbinieku apmācības.
Lai gan vairākas pašvaldības īsteno arī citus izglītojošos pasākumus dažādos formātos, piemēram, lekciju, nodarbību un vebināru veidā, trīs pašvaldības norādīja, ka nepiedāvā atbalstu bērnu disciplinēšanā. Tiesībsargs norādīja, ka tādas aktivitātes kā vecāku sapulces izglītības iestādēs nevar tikt uzskatītas par efektīvu veidu, kā pašvaldība var izglītot vecākus, jo tās izglītības iestādes plāno patstāvīgi, kā arī tās apmeklē tikai konkrētās izglītības iestādes izglītojamo vecāki.
Vienlaikus tikai piecās pašvaldībās mācības aptver visu vecumposmu, no dzimšanas līdz 17 gadiem, bērnu audzināšanas īpatnības: Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā, Olaines novada pašvaldībā, Saldus novada pašvaldībā, Rīgas valstspilsētas pašvaldībā un Gulbenes novada pašvaldībā.
Kopumā visās pašvaldībās mācības vecākiem ir pieejamas bez maksas, tomēr nereti manāms, ka mērķauditorija ir tikai sociālā riska ģimenes. Rezultātā iespēja izglītoties jebkuram vecākam tiek apgrūtināta vietu trūkuma vai kursu neesamības dēļ.
Ir arī pašvaldības, kur mācības ir samērā dārgs pakalpojums. Tiesībsargs kā piemēru minēja Balvu novada pašvaldību, kur bez sociālā darbinieka nosūtījuma izglītošanās vecākam izmaksās 20 eiro par vienu nodarbību. Viņš uzsvēra, ka, lai izglītojošie pasākumi būtu preventīvi, tiem jābūt brīvi pieejamiem jebkuram vecākam, tādējādi novēršot vai mazinot ar bērna uzvedību saistītās problēmas nākotnē.
Par nepietiekami pievērstu uzmanību pienākuma izpildei, tiesībsarga ieskatā, liecina arī izdevumu, kas radušies mācību nodrošināšanai, nenodalīšana no iestāžu kopējā budžeta – to nedara vai neplāno darīt 23 pašvaldības. Ievērojami atšķiras arī apmērs gadā, kādu pašvaldības iecerējušas atvēlēt mācību nodrošināšanai – no 500 eiro Varakļānu novada pašvaldībā līdz 70 626 eiro Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.
Tikai septiņās pašvaldībās mācības nodrošinātas sadarbībā ar privātiem pakalpojuma sniedzējiem, piemēram, SU SIA “Centrs ZIN”, nodibinājumu “Centrs Dardedze”, Pusaudžu resursu centru, vai ar citām pašvaldībām.
Tiesībsarga ieskatā finanšu līdzekļi, kas nepieciešami nodarbību ieviešanā, nav lieli. “Centrs Dardedze” piedāvā apmācību kursu “Bērnu emocionālā audzināšana” grupu vadītājiem, lai speciālists varētu patstāvīgi vadīt apmācību un atbalsta grupas vecākiem. 2024.gada janvāra-februāra kurss izmaksā 439 eiro. Tas ir tikpat, cik maksā apmācību kurss “Ceļvedis, audzinot pusaudzi” šī gada rudenī un apmācību kurss “Sargeņģelis” šī gada vasara beigās-rudens sākumā, atzīmēja tiesībsargs.
11 pašvaldības piedalās agrīnās intervences programmas “STOP 4-7” īstenošanā, kam finansējumu piešķīra Ministru kabinets. Vienlaikus tiesībsargs norādīja, ka vairākas no tām pret savu saistību izpildīšanu attiecas pavirši, piemēram, nesniedz atgriezenisko saiti.
Pašvaldībām būtu jāpievērš lielāka uzmanība izglītojošo pasākumu īstenošanai, jo tas palīdzētu novērst vai mazināt problēmas ar bērna uzvedību nākotnē, uzskata tiesībsargs.
