Tiesībsargs: Latvija grimst nabadzībā 3
Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem ir viszemākie Eiropas Savienībā (ES) un sociālajiem pārvedumiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu, secinājusi Eiropas Komisija (EK).
Atsaucoties uz šo ziņojumu tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka Latvijas ieguldījums sociālās atstumtības novēršanas pabalstos, tostarp garantētais minimālais ienākums, ir tikai 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī ES vidējais rādītājs ir 0,5%. Viņš norāda, ka ieguldījums mājokļa pabalstos ir tikpat mazs, proti, 0,1% no IKP, salīdzinot ar 0,6% ES. Tiesībsarga birojā norāda arī uz apstākli, ka sociālās palīdzības finansējums ir pilnībā decentralizēts un tas var vēl vairāk saasināt reģionālo nevienlīdzību, paužot, ka sociālās palīdzības sistēma nenodrošina pietiekamu atbalstu pabalstu saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū.
Komisija kā cerību uz situācijas uzlabojumu norāda Latvijas valdība plānu ar 2017. gadu noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu. Tomēr tiesībsargam ir pamats skeptiski lūkoties uz konkrētās koncepcijas iedzīvināšanu. Proti, minimālo ienākumu līmeņa ieviešana nav vērojama valdības piedāvātajā valsts budžeta paketē 2017. gadam.
“Gadu no gada, uzklausot iedzīvotājus klātienē un, vērtējot iedzīvotāju iesniegumu saturu, es nonāku pie skaudra secinājuma – Latvijas lielākā problēma ir nabadzība. Nabadzība, pie kuras lielākā daļa iedzīvotāju paši nemaz nav vainojami. Te nav stāsts par tiem, kas paši izvēlējušies dzīvot pēc saviem likumiem: nestrādāt, nemācīties, nemaksāt nodokļus, nevērīgi izturēties pret savu veselību, un tamlīdzīgi.
Jansonu satraucot to iedzīvotāju likteņi, kuri bijuši gana atbildīgi pret sevi, citiem un savu valsti, tikai apstākļu sakritības dēļ nonākuši neapskaužamā situācijā, norādot, ka bieži tās ir personas, kurām atbilstoši starptautiskajam standartam būtu jāsaņem īpašāka valsts aizsardzība, proti, bērni, gados vecāki cilvēki, personas ar invaliditāti, strādājošas sievietes maternitātes periodā, nepilnās ģimenes, patvēruma meklētāji.
Pēc viņa domām, “Latvijas sociālās realitātes aina skaitļos viennozīmīgi norāda uz to, ka Latvija grimst nabadzībā” – Tiesībsarga birojā norāda, ka Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 000 jeb 31% iedzīvotāju, Latvijā esot viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, tāpat 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī, līdz ar to Latvijā vērojams salīdzinoši augsts nabadzības riska īpatsvars tieši vecāku cilvēku vidū.
Turklāt satraucošs ir apstāklis, ka Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai tiek pakļautas arī personas, kas strādā mazkvalificētos darbos un saņem minimālo darba algu, kas pēc nodokļu nomaksas pamatā ir vien 270 eiro, turklāt augstākais nabadzības risks vērojams Latgalē.
