Tiesībsargs: kad atteikts citiem, celt VID vadītāja algu slikts signāls 5
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atalgojuma izcelšana no valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku vienotās atlīdzības sistēmas nav uzskatāma par labas pārvaldības principa ievērošanu, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa aģentūru BNS informēja, ka VID vadītāja atalgojuma izcelšana nav labs signāls sabiedrībai, īpaši, kad iepriekš atteikta algu palielināšana medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, bērnudārza audzinātājiem un citiem.
Vienlaikus Siliņa norādīja, ka, palielinot VID vadītāja atalgojumu, veidojas savdabīga situācija – valsts pārvaldes iestādes vadītāja atalgojums būs augstāks nekā Valsts prezidentam, kura alga ir 3142 eiro, vai Ministru prezidentam, kura atalgojums ir 3771 eiro.
“Ja tiks grozīts tiesiskais regulējums, proti, Vienotās atlīdzības likums papildināts ar jaunu tiesību normu, izdalot atsevišķi VID amatpersonas, šāds regulējums būs tiesisks un likumīgs. Jautājums vien paliek, vai taisnīgs,” skaidroja Siliņa.
Pēc viņas paustā, likumdevējs vienotajā atlīdzības sistēmā ir izdalījis augstākās valsts un pašvaldību amatpersonas, tiesu sistēmas un prokuratūras amatpersonas, ārstniecības personas, karavīrus un iekšlietu sistēmas un ostu amatpersonas. Papildus līdz šim īpaši izdalītas, piemēram, tādas institūcijas kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas ir iestādes, kurām raksturīga zināma neatkarība un autonomija, kāda nav VID, kas ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdošās koalīcijas partijas pirmdien vienojās par VID vadītāja atalgojuma palielināšanu līdz 4030 eiro ar iespēju par kvalitatīvu darbu saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma.
Iepriekš tika rosināts VID vadītāja atalgojuma maksimālo apmēru noteikt 8100 eiro, no kuriem bruto pamatalga būtu nedaudz virs 5000 eiro ar iespēju saņemt piemaksas 60% apmērā no mēneša atalgojuma.
Jau ziņots, ka iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone jūnija beigās atstāja amatu. Uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts konkurss, kas noslēdzās bez rezultātiem. No četriem amata pretendentiem, kas tika virzīti konkursa otrajai kārtai, neviens netika atzīts par piemērotu, tāpēc tika nolemts VID jauno vadītāju meklēt valsts pārvaldē bez konkursa. Tika uzrunātas vairākas amatpersonas, tostarp Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, kura sākumā piekrita kandidēt uz amatu, bet pēc tam atteicās.
Pēc Koļegovas paziņojuma uz atbildīgo amatu nolemts rīkot atkārtotu konkursu. Lai izraudzītos piemērotāko kandidātu, paredzēts piesaistīt personālatlases kompānijas ekspertus. Patlaban VID vadītāja alga ir starp 2000 un 3000 eiro mēnesī.
