Tiesībsargs: Ikviena cilvēka lēmums par vakcinēšanos pret Covid-19 sakņojas viņam pieejamā informācijā 13
Ikviena cilvēka lēmums par vakcinēšanos pret Covid-19 sakņojas viņam pieejamā informācijā par virkni būtisku un savstarpēji saistītu aspektu, piemēram, vakcināciju un tās nozīmīgumu, personisko veselības stāvokli, organisma individuālo reakciju, zināšanām par spēkā esošo tiesisko regulējumu, kā arī pārliecībā un brīvās gribas dispozīcijā, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Kā uzsvērts paziņojumā Tiesībsarga biroja mājaslapā, minētie aspekti ir ciešā korelācijā ar indivīdam pieejamās informācijas avotu, tā ticamību un tvērumu, līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka ikviena indivīda lēmums vakcinēties vai to nedarīt ir balstīts racionālos apsvērumos, nevis, piemēram, sazvērestības teorijās, sociālajos tīklos anonīmi izplatītā dezinformācijā vai ignorancē.
Tiesībsarga birojā tika saņemts jautājums par to, vai iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19 ir obligāta. Tiesībsargs savā atbildē skaidro, ka Epidemioloģiskās drošības likumā ir uzskaitīta virkne epidemioloģiskās drošības pasākumu, kur citu starpā ir minēta arī iedzīvotāju vakcinācija. Tāpat likums nosaka, ka infekcijas slimības, pret kurām personas vakcinējamas obligāti, kā arī šīs vakcinācijas kārtību un vakcinējamo personu loku nosaka Ministru kabinets.
Turklāt likums paredz, ka personas, kuras tiek nodarbinātas darbos, kas saistīti ar paaugstinātu inficēšanās risku, kā arī audzēkņi un studenti, kuri mācību vai prakses laikā saskaras vai var saskarties ar infekcijas slimību izraisītājiem, vakcinējami obligāti. Infekcijas slimības, pret kurām veicama vakcinācija, un darbus, kas saistīti ar paaugstinātu inficēšanās risku, kā arī vakcinācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Tāpat Epidemioloģiskās drošības likums paredz, ka vakcinācijas, kas nav paredzētas šā panta atsevišķās daļās, ir brīvprātīgas un individuālas, tomēr, ja sākusies epidēmija vai pandēmija vai pastāv tās draudi, var izsludināt papildu obligāto vakcināciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
“Tādējādi atbilde uz jautājumu par vakcinācijas pret Covid-19 obligātumu ir rodama attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos,” norāda tiesībsargs. Infekcijas slimības, pret kurām obligāti veicama vakcinācija, vakcinējamo personu loku un vakcinācijas kārtību, kā arī obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai nosaka Ministru kabineta noteikumi “Vakcinācijas noteikumi”.
Izpētot šī normatīvā akta tiesisko regulējumu, Jansons secina, ka vakcinācija pret Covid-19 tajā nav norādīta kā obligāta. Turklāt noteikumos teikts, ka iedzīvotājiem ir tiesības atteikties no vakcinācijas.
Pētot tālāk spēkā esošos normatīvos aktus Covid-19 kontekstā, secināms, ka vakcinācijas kārtība pret Covid-19 ir noteikta Covid-19 speciālajā tiesiskajā regulējumā, proti, Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Šie Ministru kabineta noteikumi nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, tajā skaitā kārtību, kādā veicama vakcinācija pret Covid-19 infekciju, vakcinējamo personu loku, kā arī obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai.
Šajos noteikumos minēts, ka personas vakcinē pret Covid-19 infekciju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prioritāri vakcinējamo personu grupām un veselības ministra noteiktajai vakcinācijas procesa organizēšanas kārtībai, ņemot vērā centra apstiprināto vakcīnu pasūtījumu.
Tiesībsargs secinājis, ka Imunizācijas valsts padome ir rekomendējusi Veselības ministrijai (VM) kā prioritāri vakcinējamās personas noteikt veselības aprūpes sistēmas darbiniekus, un kārtība, kādā ir vakcinējami veselības aprūpes sistēmas darbinieki kā vakcinācijas pret Covid-19 prioritārā grupa ir noregulēta ar VM rīkojumu.
Attiecīgi izpētot sīkāk šo rīkojumu kopsakarā ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem, Jansons secina, ka veselības aprūpes sistēmas darbinieku, tāpat kā jebkuru citu Latvijas iedzīvotāju vakcinācija, saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu ir brīvprātīga un nevar būt piespiedu kārtā iniciēta no darba devēja puses.
Līdz ar to ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, to atbalsta personām un darbiniekiem ir brīva izvēle izlemt, kā rīkoties šajā situācijā, un darba devējam nav tiesiska pamata likt darbiniekiem vakcinēties piespiedu kārtā. Tas būtu pretrunā ar likumdevēja leģitimizēto indivīda izvēles brīvību, kas izriet no tā, ka vakcinācija pret Covid-19 normatīvajos aktos nav noteikta kā obligāta, uzsver tiesībsargs.
Vienlaikus tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka Covid-19 pandēmijas laikā mēs visa sabiedrība kopumā esam atbildīgi par saviem lēmumiem, brīvības izmantošanu un likumu ievērošanu. Viņaprāt, tieši sabiedrības solidaritāte, esot atbildīgiem par saviem lēmumiem, respektējot epidemioloģiskos ierobežojumus un ieklausoties speciālistu ieteikumos, var ierobežot Covid-19 pandēmijas izplatīšanos un novērst pakļaušanu saslimšanas riskam sabiedrības mazsargātāko daļu – vecāko paaudzi, kā arī lielāka sloga radīšanu medicīnas sistēmai.
Pārrunājot ar VM speciālistiem jautājumu par sabiedrībā izskanējušo iespējamo vakcinācijas pret Covid-19 obligātumu mediķiem un citiem darbiniekiem, tiesībsargs guvis apstiprinājumu, ka minētā vakcinācija ir tikai brīva iespēja un tai nav imperatīva rakstura nevienam sabiedrības loceklim.
Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju, pēdējā laikā daudz mediķu ir vērsušies ministrijā, lai precizētu šo jautājumu, jo, iespējams, ir pārprasts iepriekš minētais VM rīkojums “Par ārstniecības iestāžu ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un darbinieku vakcināciju pret Covid-19”, kas juridiski paplašināja medicīnā strādājošo personu loku, kas ir tiesīgi vakcinēties prioritārā kārtā. Proti, saskaņā ar VM sniegto informāciju, sākotnēji tās bija tikai ārstniecības personas, kas, veicot savus profesionālos pienākumus, ir tiešā saskarsmē ar Covid-19 pacientiem un ir pakļauti inficēšanās riskam vistiešāk.
