Tiesībsargs: Cilvēkam nedrīkst likt maksāt kaimiņa parādus 5
Situācija, kad komunālo pakalpojumu sniedzējs liek kaimiņam maksāt nemaksājošu kaimiņu parādus, ir prettiesiska, līdz ar to pakalpojuma sniedzējam šos parādus vajadzētu norakstīt, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Atbildot māju apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmuma “Hausmaster” lūgumam izvērtēt komunālo pakalpojumu sniedzēju rīcības tiesiskumu šādās situācijās, kad kaimiņiem jāmaksā par nemaksātāju kaimiņu, tiesībsargs skaidro, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem būtu jāapzinās, ka katras dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākums atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējumam ir nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu arī gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki mājas pārvaldīšanu ir pilnvarojuši veikt apsaimniekotājam vai pārvaldniekam, tostarp arī norēķinus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Gadījumos, kad kādam parādniekam dzīvokļa īpašums atsavināts izsoles rezultātā un līdzekļu parāda dzēšanai nav, pret parādnieku ir iespējams vēl vērsties civilprocesuālā kārtībā, norāda “Hausmaster” sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.
Savukārt dzīvokļa īpašnieka vai fiziskas personas maksātnespējas gadījumā nozīme ir savstarpēji slēgtajam līgumam starp apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašniekiem, uz kura izvērtējuma balstoties maksātnespējas administrators nolems, kurš kreditora prasījums ir atzīstams un kurš ne.
Izvērtējot Maksātnespējas likuma normas, secināms, ka maksātnespējas procesa gaitā kreditors var nesaņemt pilnu prasījuma apmierinājumu un maksātnespējas rezultātā kreditoram var rasties zaudējumi. Situācijā, kad kādā daļā kreditora prasījums paliek nesegts, pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas attiecīgais parāds ir dzēšams un nav pieprasāms nevienai citai personai, norāda Jansons.
Prezumējams, ka pakalpojumu sniedzējs nepieteiks kreditora prasījumu, jo vēlēsies iegūt maksimālu norēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 2307.pantu dzīvojamās mājas īpašniekam ir izdevumu atlīdzināšanas pienākums, jo no pārvaldnieka nevar prasīt personisko līdzekļu ziedošanu citas personas mērķu sasniegšanai. Tomēr, tiesībsarga ieskatā, neatgūstamā parāda daļa pakalpojuma sniedzējam, piemēram, AS “Rīgas siltums”, SIA “Rīgas ūdens” u.c., būtu jāuzņemas kā kreditora zaudējumi, kas secīgi izriet arī no Maksātnespējas likuma.
Jau ziņots, ka “Hausmaster” vēlas vērst uzmanību uz to, ka steidzami nepieciešams risināt jautājumu ar bezcerīgo parādu segšanu. Pašlaik gan “Rīgas siltums”, gan “Rīgas ūdens” vēlas saņemt katru mēnesi 100% norēķinu par pakalpojumiem. Lai gan “Hausmaster” ir vērsies pie pakalpojumu sniedzējiem ar informāciju, ka noteikts parādu apjoms tieši par siltumenerģiju un ūdeni nav atgūstams fizisko personu maksātnespēju dēļ, pakalpojumu sniedzēji uzstāj uz norēķinu par šiem parādiem un nav gatavi norakstīt tos savos zaudējumos, tādējādi radot situāciju, ka maksātājiem ir jāmaksā par nemaksātājiem.
Par šādu situāciju radītajām problēmām un jautājumu par komunālo pakalpojumu sniedzēju rīcības tiesiskumu “Hausmaster” ir vērsies pie tiesībsarga, lūdzot izvērtēt šo jautājumu un palīdzēt rast risinājumu tam, ka godprātīgie maksātāji tiek nostādīti ķīlnieka lomā un ir spiesti maksāt par nemaksātājiem.
Tiesībsargs, pieprasot situācijas skaidrojumu Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai un Maksātnespējas administrācijai un izvērtējot sniegtās atbildes, atzīst, ka šāda komunālo pakalpojumu sniedzēju rīcība ir vērtējama kā netaisnīga un prettiesiska, tādēļ steidzami ir jāmeklē risinājumi, lai šāda veida prakse neturpinātos.
“Šobrīd parādi kā karsts kartupelis tiek mētāti uz visām pusēm, taču vienota risinājuma šai samilzušajai problēmai nav. Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz brīvprātīgu tiešo maksājumu ieviešanu, kas tiesa gan nerisina parādu problēmu pēc būtības, bet ļauj sakārtot šā brīža absurdo situāciju, kad kaimiņam jāmaksā par kaimiņu-nemaksātāju,” norāda “Hausmaster” valdes locekle Līga Briķena.
Vēl viena būtiska problēma ir fizisku personu maksātnespēja – procesa noslēgumā parādnieks ir brīvs no parādiem, tostarp par siltumu un ūdeni, taču viņa parāds joprojām gulstas uz visu māju kopumā, jo cilvēks nav samaksājis savu daļu par siltumu vai ūdeni, kas saņemts. Savukārt komunālo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, “Rīgas siltums”, nepieslēdz apkuri, jo mājai ir parāds. “Bet kam tad par to jāmaksā – kaimiņam? Mūsuprāt, tas nav pareizi. Būtu tikai godīgi, ja savu daļu šī parāda dzēšanai uzņemtos arī komunālo pakalpojumu sniedzējs. Mēs joprojām esam pārliecināti, ka savstarpēja izpratne un aktīvs, konstruktīvs dialogs starp visām iesaistītajām pusēm spēs rast taisnīgu risinājumu parādnieku problēmām, kas ar katru gadu arvien saasinās,” uzsver Briķena.
