Tiesībsargs: bērnunami dārgi, to iemītnieku nākotne – bezcerīga 3
Izveidotā sistēma bērnunamos ir traģiska, turklāt par lielu naudu bērnu nākotni padarot bezcerīgu, ceturtdien preses konferencē paziņoja tiesībsargs Juris Jansons.
“Diemžēl jāsaka, ka normatīvos aktos viss ir noteikts skaidri, nevajadzētu būt nevienam bērnam ne tikai bērnunamā, ne psihiatriskajā klīnikā, bet ikdienā situācijā ir traģiska, turklāt par dārgu naudu bērnu nākotni padarot bezcerīgu,” teica Jansons.
Tostarp secināts, ka par bērnu uzturēšanu ārpusģimenes aprūpē tiekot samaksāts trīskārtīgi – finansējuma nāk no pašvaldības, Veselības un Izglītības un zinātnes ministrijām. Vidēji tam tiek atvēlēti 2000 eiro mēnesī. Par lielu problēmu uzskata bērnunamu vadītāju lēmumu sūtīt bērnu uz internātskolu simtiem kilometru attālumā. Liels skaits bērnunamu audzēkņu, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošiem bērniem, nonāk psihoneiroloģiskā klīnikā.
Latvijā ir 34 bērnunami, problēmas konstatētas apmēram pusē no tiem.
Latvijā ir 347 tūkstoši bērnu, no kuriem 8,6 tūkstoši neatrodas savās bioloģiskajās ģimenēs, 4,9 tūkstoši ir aizbildnībā, bet 1,3 tūkstoši – audžuģimenēs. Savukārt 1,8 tūkstoši dzīvo institūcijās. Pastāv valsts sociālās aprūpes centri, kuros pārsvarā mitinās bērni ar veselības problēmām, kā arī pašvaldību uzturēti bērnu nami, kuros mīt 1354 bērni.
Satraucoši ir fakti par bērnu skaitu internātskolās, kas atrodas tālu no bērnunama, un par bērnu skaitu, kas nonāk psihiatriskajās klīnikās.
“228 bērni mācās internātskolā, bet īpaši satraucoši ir tas, ka no šiem bērniem, nepilni 200 arī tur dzīvo. Tas nozīmē, ka viņam jau ir divas mājas,” par pētījuma rezultātiem stāstīja biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Latvijā ir sešas psihoneiroloģiskās klīnikas, kurās var ievietot bērnus. Dati liecina, ka 372 bērni no bērnunamiem ir nonākuši psihiatriskajās klīnikās. Īpatsvars pret ģimenē augošiem bērniem ir 35%, kas ir daudzu desmitu reižu vairāk nekā bērni, kas dzīvo ģimenēs.
“Atsevišķos gadījumos bērnunama vadītāji aizsūta bērnus uz internātskolu vairākus simtus kilometru attālumā, piemēram, 304 kilometrus tālu. Ja gadījumā vecāks sasparojas un grib satikt bērnu, vienas dienas viņš pat nevar aizbraukt. Ir tik daudz šķēršļu, kas motivē nerisināt problēmu,” norādīja Siliņa. Par problēmu tiek uzskatīta bērnunamu vadītāju izvēle bērnu sūtīt tik tālu.
Šokējoši dati iegūtu par finansēm.
Biroja pārstāvji stāstīja, ja vienam bērnam pašvaldība vidēji mēnesī novirza 600 eiro. Internātskolas savukārt uztur Izglītības un zinātnes ministrija, kas par bērnu uzturēšanu maksā 300 eiro. Ja bērns nonāk klīnikā, par viņu maksā Veselības ministrija – vidēji 36 eiro dienā.
“Nav principa – nauda seko bērnam. Pašvaldība samaksā bērnunamam, ja viņš atrodas internātskolā, tur iekrīt nauda no IZM, ja uz klīniku – tad no VM,” klāstīja pētījuma veicēji.
“Cik reāli izmaksātu gadā – 9,5 miljoni eiro bērnu nami, internātskolas bērni – pusmiljons. Abas institūcijas kopā – 10 miljoni eiro. Jautājums, vai tas bērnam ir labi,” uzsvēra pētījuma autori, paužot viedokli, ka ieguvēji ir bērnunami.
Tiesībsargs Juris Jansons pauda uzskatu, ka ir dažādas uzraugošās institūcijas, kurām vajadzētu pārbaudīt, vai tiek izdarīt viss bērnu interesēs, bet redzams, ka sistēma ir neefektīva. Savu darbu neesot izdarījusi arī Valsts bērna tiesību aizsardzības inspekcija.
“Kur paliek nauda? Tā tiek izlietota citiem mērķiem, bet ne bērna aprūpei, kas aizsūtīts uz internātskolu, bet uz klīniku – nevis psihiskas saslimšanas dēļ, bet viņam ir uzvedības novirzes.” uzsvēra Jansons.
Viņš uzsvēra, ka bērniem ir vajadzīgs pedagogs, mīlestība, stabilitāte un perspektīva.
Pētījumā iegūtie rezultāti tiks nosūtīti Valsts kontrolei saistībā ar valsts budžeta finansējuma izlietojumu, Ģenerālprokuratūrai, “jo tā nevar būt, ja Satversmē garantētas normas un sociālajā realitātē mēs redzam, ka runa nav tikai par nolaidību, bet apzinātu rīcību, pat koruptīvas darbības”.
Pētījuma rezultātus saņems Saeimas deputāti, kā arī birojs lūgs valdību pārskatīt institūciju vadītāju atbildību un efektivitāti, jo, lai gan ir “neskaitāmas institūcijas, esam situācijā, kurā esam”.
“Ceru, ka premjere un Valsts prezidents šai problemātiskai pievērīs tikpat lielu uzmanību, kā eiro ieviešanai, ko izdarīja vienā naktī. Šeit 20 gadu garumā nevar sistēmu sakārtot, kā tas ir atbilstoši bērna interesēm, lai viņi ir priecīgi, mīlēti, orientēti iegūt izglītību, varētu baudīt dzīvi un dot pienesumu valstī,” sacīja Jansons.
Jau ziņots, ka Tiesībsarga birojs veicis pētījumu par bērnu ārpusģimenes aprūpi, izpētot, cik ilgi bērni tajos uzturas, vai un kādēļ tiek ievietoti psihoneiroloģiskajās klīnikās, kā tiek nodrošināta bērnu izglītība un kāda ir bērna saskarsme ar ģimeni.
